Sēru balodis (Zenaida macroura) ir baložu dzimtas (Columbidae) pārstāvis. Ir aprakstītas piecas pasugas, un kopējais populācijas lielums tiek lēsts apmēram 475 miljoni putnu. Šī suga galvenokārt sastopama Ziemeļamerikā — no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai —, bet vietām atrodamas arī ievestas populācijas citos reģionos. Sēru baložu spalvojums ir toņu gammā no gaiši pelēkas līdz brūnām niansēm; tēviņi un mātītes izskatās līdzīgi, lai gan tēviņi mēdz būt nedaudz spīdīgāki un rozīgāki uz krūtīm.
Izskats un izmēri
Sēru baloža ķermeņa garums parasti ir aptuveni 23–33 cm, spārnu izpletnis ap 45–55 cm, svars aptuveni 100–170 g. Raksturīga gara, šauri noapaļota aste ar baltas krāsas malu, tumšākas svītras uz spārniem un nelieli melni plankumi. Acis apjož gaišs tīkliņveida acu gredzens; knābis īss un smails. Lidojums ir taisns un straujš ar ātru spārnu sišanu.
Uzturs un uzvedība
Pieaugušie sēru balodi parasti ēd tikai sēklas, graudaugus un sēklām līdzīgus augu materiālus; tie bieži barojas uz zemes, meklējot graudus un sēklas laukos, parkos un pie ceļiem. Dažkārt papildus sēklām tiek patērēti arī mazi augi, ogas vai retos gadījumos kukaiņi. Vecāki baro mazuļus ar augu pienu (t. i., izteikti barojošu šķidrumu no krājorgāna), kas ir īpaši svarīgi jaundzimušajiem pirmajās dzīves dienās.
Vairošanās
Šai sugai parasti ir viens pastāvīgs partneris, un pāris izveido vienkāršu ligzdu — plānu platformu no zariņiem, lapām vai citiem materiāliem, ko liek zaros, krūmos vai cilvēku būvēs. Tipiska oliņu skaits ligzdā ir 1–2 olas; inkubāciju veic abi vecāki, un tā ilgst aptuveni 12–14 dienas. Kumeļi (squabs) tiek baroti ar augu pienu un pēc tam pakāpeniski sāka saņemt cietu barību. Jaunputni parasti izšķiļas un paliek ligzdā dažas nedēļas — izlidošana notiek apmēram 11–15 dienu vecumā. Sugas pārstāvji var izveidot vairākas perēšanas sezonas gadā, īpaši siltākos apgabalos.
Dzīves vide un izplatība
Sēru baloži dod priekšroku atklātām vai ar nelieliem krūmiem apaugušām teritorijām — mežu malām, lauku zemēm, pilsētu parkos un privātmāju pagalmos. Tie labi pielāgojas cilvēka tuvumam un bieži sastopami dzīvojamo rajonu tuvumā, kur pieejama barība un ligzdošanas vietas.
Plēsēji, slimības un draudi
Plēsējiem pieder ragveida putni, plēsīgie putni, zvēri un mājas kaķi. No slimībām būtiskākās ir trihomonāze un citi infekciju izraisīti traucējumi, kas var strauji izplatīties populācijā. Cilvēka ietekme — medības, sadursmes ar automašīnām, logiem un piesārņojums — arī samazina daļu populācijas. Lai gan sēru baložu populācija ir liela, vietēji tas var tikt uzskatīts par kaitēkli graudkopībā.
Cilvēku attiecības un saglabāšana
Sēru balodi tiek medīti gan sportam, gan gaļas ieguvei; katru gadu Amerikas Savienotajās Valstīs tiek nošauts līdz 70 miljoniem putnu. Putna nosaukums latviešu valodā radies no tā skumjā, ilgotā sauciena — sēru. Šis putns ir spēcīgs lidotājs un var sasniegt ātrumu līdz 88 km/h (55 mph) īsos lidojuma posmos.
Statuss un ilgdzīvošana
Starptautiskā mērogā sēru balodis ir novērtēts kā suga ar stabilu un plašu populāciju (IUCN kategorijā "Mazākas bažas"). Tomēr vietējie apdraudējumi un mainīga lauksaimniecības prakse var ietekmēt vietējās populācijas. Lielākā daļa putnu mūsdienās nomirst pirmajā dzīves gadā; tomēr atsevišķi bandēti putni brīvībā ir dzīvojuši vairākus gadus (pierakstīti gadījumi ar desmitiem gadu), bet vidējā ilgdzīvošana parasti ir ievērojami īsāka.
Sēru balodis ir viegli pamanāms un bieži sastopams sugas pārstāvis, kas ar savu raksturīgo balsi un ātrajiem lidojumiem ir plaši pazīstams gan dabā, gan cilvēku tuvumā.
