Anafilakse

Vēsture

Par anafilaksijas gadījumiem ir ziņots jau kopš seniem laikiem.

Šo stāvokli 1902. gadā Charles Richet sākotnēji nosauca par "afilaksi". Par darbu anafilaksijas jomā 1913. gadā Rišē saņēma Nobela prēmiju medicīnā un fizioloģijā.

Vēlāk nosaukums tika mainīts uz "anafilakse", jo tas izklausījās patīkamāk. Vārds "anafilakse" cēlies no grieķu valodas vārdiem ἀνά (ana) - pret un φύλαξις (phyla's) - aizsardzība.

Pazīmes un simptomi

Anafilakse dažu minūšu vai stundu laikā var izraisīt daudzas dažādas pazīmes un simptomus. Ja anafilaksi izraisa kaut kas, kas organismā nonācis tieši caur asinsriti (caur vēnu), simptomi parādās vidēji 5 līdz 30 minūšu laikā. Ja to izraisījis ēdiens, ko cilvēks apēdis, simptomi parādās vidēji 2 stundu laikā.

Anafilakse visbiežāk skar šādas ķermeņa sistēmas:

• Āda (skar 80-90 % gadījumu)
• Plaušas un elpošanas ceļi (70%)
• Kuņģis un zarnas (30-45%)
• Sirds un asinsvadi (10-45%)
• Centrālā nervu sistēma (10-15%)

Cilvēkiem ar anafilaksi parasti ir problēmas ar divām vai vairākām no šīm ķermeņa sistēmām.

Ādas simptomi

Ādas simptomi parasti ir šādi:

• Nātrene (pacelti, niezoši ādas izciļņi).
• Nieze
• Sarkanums (sarkana seja vai āda)
• Pietūkušas lūpas
• Iesnas no deguna
• Acs un plakstiņa virsmas gļotādas (konjunktīvas) pietūkums.
• Angioneirotiskā tūska (pietūkums zem ādas). Cilvēki ar angioneirotisko tūsku var just, ka āda dedzina, nevis niez.

20 % gadījumu mēle vai rīkle var uzbriest, kas var izraisīt elpošanas problēmas. Ja cilvēkam ir elpošanas problēmas, āda var kļūt zila, jo organisms nesaņem pietiekami daudz skābekļa. To sauc par cianozi.

Elpošanas (elpošanas) simptomi

Elpošanas sistēmas pazīmes un simptomi:

• Elpošanas grūtības (sauktas arī par elpas trūkumu vai elpas trūkumu).
• Bronhu sašaurināšanās (kad sašaurinās bronhi, caurulītes, pa kurām gaiss nonāk plaušās; tas apgrūtina gaisa nokļūšanu plaušās).
• Aizsmakums, sāpes norijot vai klepus
• Kad medicīnas darbinieks ar stetoskopu klausās pacienta plaušās, viņš var dzirdēt:
• Bronhu sašaurināšanās izraisītas zemas skaņas, ko sauc par čīkstieniem.
• Augstas skaņas, ko sauc par stridoru, ko izraisa augšējo elpceļu pietūkums.

Sirds un asinsvadu simptomi

Ja cilvēkam ir anafilakse, dažas sirds šūnas var izdalīt histamīnu. Tas var izraisīt sirds asinsvadu pēkšņu sašaurināšanos (to sauc par "koronāro artēriju spazmu"). Ja sirds asinsvadi kļūst pārāk šauri, sirds nevar saņemt pietiekami daudz asiņu. Tas var izraisīt daudzas nopietnas problēmas:

• Sirds šūnas var nomirt. To sauc par miokarda infarktu jeb sirdslēkmi.
• Sirds var pukstēt pārāk lēni vai pārāk ātri (tās sauc par sirds aritmijām).
• Sirds var pārstāt pukstēt pavisam. To sauc par sirdsdarbības apstāšanos.

Anafilakse var izraisīt arī zemu asinsspiedienu. To var izraisīt distributīvais šoks, kad imūnsistēmas izdalīto ķīmisko vielu dēļ organisma asinsvadi kļūst daudz platāki. To var izraisīt arī kardiogēns šoks, kad sirds nesaņem pietiekami daudz asiņu, lai tās izsūknētu uz pārējo ķermeni.

Zems asinsspiediens var izraisīt daudzas problēmas, tostarp:

• Ātra sirdsdarbība
• Lēna sirdsdarbība. Tas nav ļoti bieži sastopams. Tas notiek aptuveni 10 % gadījumu. To sauc par Bezold-Jarisch refleksu.
• Sinkopa (ģībonis)

Retos gadījumos ļoti zems asinsspiediens var būt vienīgā anafilaksijas pazīme.

Cilvēkiem, kuriem jau ir sirds slimības, ir lielāks risks, ka anafilakse var izraisīt sirds problēmas.

Citi simptomi

Anafilakse var izraisīt arī citu organisma sistēmu darbības traucējumus:

• Kuņģis un zarnas: Cilvēkam var būt sāpes vēderā, caureja vai vemšana (vemšana).
• Urīnceļu un dzimumorgānu sistēma: Sievietēm var būt sāpes iegurnī, kas līdzinās dzemdes krampjiem. Vīrieši un sievietes var zaudēt kontroli pār urīnpūsli.
• Centrālā nervu sistēma: Cilvēkam var būt neskaidras domas. Var būt galvassāpes, ko izraisa asinsvadu paplašināšanās smadzenēs. Cilvēks var justies nemierīgs (ļoti noraizējies) un domāt, ka nomirs.

Anafilakses pazīmes un simptomi.


Nātrene un apsārtums uz anafilaksei pakļautas personas krūtīm

Cēloņi

Anafilaksi var izraisīt organisma reakcija uz gandrīz jebkuru svešķermeni (jebko, kas atrodas ārpus organisma). Biežāk sastopamie cēloņi ir kukaiņu kodumi vai dzēlieni, pārtikas produkti un medikamenti. Bērniem un jauniešiem pārtika ir visbiežāk sastopamais anafilaksijas izraisītājs (vai cēlonis). Vecākiem pieaugušajiem biežāk izraisa medikamenti un kukaiņu kodumi vai dzēlieni.

Pārtika

Daudzi pārtikas produkti var izraisīt anafilaksi pat tad, ja tos ēd pirmo reizi. Rietumu pasaulē visbiežākie cēloņi ir zemesriekstu, kviešu, koku riekstu, gliemeņu, piena un olu ēšana vai pieskaršanās tiem. Tuvajos Austrumos bieži sastopams arī sezams. Āzijā anafilaksi bieži izraisa rīsi un aunazirņi.

Smagi anafilaksijas gadījumi parasti notiek tad, kad cilvēks apēd izraisītājvielu. Tomēr dažiem cilvēkiem smaga anafilakse rodas, kad izraisošais ēdiens pieskaras kādai ķermeņa daļai.

Bērni var izaugt no alerģijas. Piemēram, līdz 16 gadu vecumam:

• 80% bērnu, kuriem ir anafilakse pret pienu vai olām, var ēst šos pārtikas produktus bez problēmām.
• 20% bērnu, kuriem bija tikai viens anafilaksijas gadījums ar zemesriekstiem, var ēst zemesriekstus bez problēmām.

Medikamenti

Jebkurš medikaments var izraisīt anafilaksi. Visizplatītākās ir β-laktāma antibiotikas (piemēram, penicilīns), tad aspirīns un NPL.

Venom

Anafilaksi var izraisīt indes no dzēlieniem vai kodumiem, piemēram, bišu un lapseņu (Hymenoptera) vai skūpstīšanās kukaiņu (Triatominae). Ja cilvēkam vienreiz ir bijusi spēcīga alerģiska reakcija pret indi, pastāv lielāks anafilakses risks, ja viņš tiek dzelts vai sakodis vēlreiz. Tomēr pusei cilvēku, kas mirst no anafilaksijas, iepriekš nav bijusi anafilaktiska reakcija.

Riska faktori

Dažas slimības, ko sauc par atopiskām slimībām, var palielināt alerģiju iespējamību. Pie atopiskajām slimībām pieder astma, ekzēma un alerģiskais rinīts. Cilvēkiem ar šīm slimībām ir augsts pārtikas, lateksa un radiokontrastvielu izraisītas anafilaksijas risks. Tomēr šiem cilvēkiem nav lielāka riska no injicētiem medikamentiem vai dzēlieniem.

Vienā pētījumā par bērniem ar anafilaksi tika konstatēts, ka 60 % no viņiem iepriekš ir bijušas atopiskas slimības. Vairāk nekā 90 % bērnu, kas mirst no anafilaksijas, ir astma.

Jo ilgāk un ilgāk cilvēks izvairās no izraisītāja, jo samazinās vēl vienas anafilaktiskas reakcijas risks.

Kā notiek anafilakse

Anafilakse parasti rodas tāpēc, ka imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz alergēnu. Imūnsistēma izdala tuklās šūnas un bazofilus, kas ir balto asinsķermenīšu veidi. Imūnsistēma uzskata, ka ierosinātājs ir kaut kas slikts, un nosūta baltos asinsķermenīšus, lai to nogalinātu. Mastocīti un bazofili piestiprinās pie alergēna, lai mēģinātu to nogalināt. Tomēr, tā kā sistēma reaģē pārāk strauji, tuklās šūnas un bazofīli eksplodē un izvada ķīmiskās vielas, kas izraisa iekaisumu, piemēram, histamīnu. Histamīns izraisa daudzus anafilaksijas simptomus. Piemēram:

• Bronhokonstrikcija (kad sašaurinās caurules, pa kurām gaiss nonāk plaušās).
• Vazodilatācija (asinsvadi kļūst platāki)
• Šķidruma noplūde no asinsvadiem
• Sirds muskulatūra nedarbojas tik labi

Diagnoze

Anafilakse tiek diagnosticēta, pamatojoties uz pazīmēm, simptomiem un zinot, ka persona ir bijusi pakļauta alergēna iedarbībai. Ļoti iespējams, ka cilvēkam ir anafilakse, ja kāda no šīm trim pazīmēm notiek dažu minūšu vai stundu laikā pēc saskares ar alergēnu:

1. ādas vai gļotādu problēmas, kā arī elpošanas problēmas vai zems asinsspiediens.
2. Divi vai vairāki no šiem simptomiem:
1. Problēmas ar ādu vai gļotādu
2. Elpošanas problēmas
3. Zems asinsspiediens
4. Kuņģa un zarnu trakta simptomi
3. Zems asinsspiediens pēc saskarsmes ar alergēnu

Ja cilvēkam ir smaga reakcija uz kukaiņu dzēlienu vai medikamentu, anafilakses diagnosticēšanai var noderēt triptāzes vai histamīna asins analīzes. Tomēr šie testi nav ļoti noderīgi, ja cēlonis ir pārtika vai ja personai ir normāls asinsspiediens. Turklāt šie testi nevar droši pateikt, vai cilvēkam nav anafilakse.

Alerģijas testēšana

Alerģijas testēšana var palīdzēt noteikt, kas izraisīja anafilaksi. Ādas alerģijas testus (piemēram, plākstera testus) var veikt noteiktiem pārtikas produktiem un indēm. Ar ādas testiem var diagnosticēt alerģiju pret penicilīnu, bet nav ādas testu citiem medikamentiem. Ar asins analīzēm var diagnosticēt alerģiju pret pienu, olām, zemesriekstiem, koka riekstiem un zivīm.

Diferenciālā diagnoze

Dažkārt ir grūti atšķirt anafilaksi, astmu, ģīboni, ko izraisa nepietiekams skābekļa daudzums, un panikas lēkmi. Tomēr starp šiem stāvokļiem ir dažas būtiskas atšķirības:

• Cilvēkiem ar astmu parasti nav nieze, pietūkuma vai kuņģa vai zarnu darbības traucējumu.
• Pēc ģībšanas cilvēka āda ir bāla, un viņam nav izsitumu vai pietūkuma. Elpas ritms būs normāls.
• Panikas lēkmes pārņemtajai personai var būt apsārtusi āda, bet tai nav nātrene vai pietūkums. Parasti asinsspiediens nav zems. Elpas ritms būs normāls.

Ādas alerģijas tests, kas tiek veikts ar labo roku

Profilakse

Labākais veids, kā novērst anafilaksi, ir izvairīties no ierosinātāja, kas anafilaksi izraisījis agrāk. Ja tas nav iespējams, var būt ārstēšanas metodes, kas liek organismam pārtraukt reaģēt uz izraisītāju. To sauc par desensibilizāciju. Piemēram, imūnsistēmas ārstēšana (imūnterapija) ar himenopteru indēm spēj panākt, ka 80-90 % pieaugušo un 98 % bērnu pārtrauc alerģiskas reakcijas pret bitēm, vospām, sirseņiem, dzeltenajām žaketēm un uguns skudrām. Lielākā daļa cilvēku, kuri ir alerģiski pret noteiktām zālēm, var vienkārši izvairīties no šo zāļu lietošanas. Tomēr desensibilizācija ir iespējama daudziem medikamentiem (piemēram, daudzām ķīmijterapijām), ja cilvēkam šīs zāles ir jālieto.

Cilvēkiem ar lateksa alerģijām var būt jāizvairās no "krusteniski reaģējošiem pārtikas produktiem". Tie ir pārtikas produkti, kuru sastāvdaļas ir līdzīgas lateksa sastāvdaļām. Šādi pārtikas produkti ir, piemēram, avokado, banāni un kartupeļi.

Vadība

Anafilakse ir neatliekama medicīniskā palīdzība, kas var prasīt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Dažiem pacientiem ir nepieciešama palīdzība, lai elpceļi būtu atvērti un viņi varētu ieelpot gaisu. Citiem pacientiem ir nepieciešams dot papildu skābekli vai lielu daudzumu intravenozu šķidrumu (šķidrumi, kas ievadīti caur adatu vēnā).

Epinefrīns ir labākais anafilakses ārstēšanas līdzeklis. Ārsti bieži vien kopā ar epinefrīnu dod antihistamīna līdzekļus (kas iznīcina histamīnu) un steroīdus. Pēc tam, kad cilvēks ir atgriezies normālā stāvoklī, viņš 2 līdz 24 stundas jānovēro slimnīcā, lai pārliecinātos, ka simptomi neatgriežas.

Epinefrīns

Epinefrīns ir labākais un pirmais ārstēšanas līdzeklis, ko lieto anafilaksijas gadījumā. Tas novērš daudzus anafilaksijas simptomus. Piemēram, tas paplašina bronhus (ejas uz plaušām), liek asinsvadiem atgriezties normālā izmērā un paaugstina asinsspiedienu.

Epinefrīns ir pieejams "autoinžektorā", ko parasti sauc par "EpiPenu". Kad noņemts aizsargvāciņš, EpiPen ir tikai jānospiež augšstilbā, un vajadzīgais epinefrīna daudzums automātiski tiks ievadīts cilvēka organismā. Ārsti var izrakstīt EpiPens cilvēkiem, kuri zina, ka viņiem ir alerģija, lai viņi varētu ārstēties no anafilaksijas. Daudzās ātrās palīdzības mašīnās ir arī EpiPens, lai ārstētu anafilaksi.

EpiPen ir paredzēts injicēt augšstilba muskulī kājas ārējā daļā, tiklīdz rodas aizdomas par anafilaksi. Nav iemesla, kādēļ to nevajadzētu lietot, ja cilvēkam ir anafilaktiska reakcija. Injekciju var atkārtot ik pēc 5 līdz 15 minūtēm, ja cilvēkam joprojām ir elpošanas traucējumi vai citi nozīmīgi simptomi. Otrā deva ir nepieciešama 16 līdz 35% gadījumu. Vairāk nekā divas devas ir nepieciešamas reti.

Epinefrīns var izraisīt nelielas blakusparādības, tostarp trīci, trauksmi, galvassāpes un sirdsklauves.

Epinefrīns var nedarboties cilvēkiem, kuri lieto β-blokatorus. Šiem cilvēkiem, ja epinefrīns nedarbojas, ārsti var ievadīt intravenozi glikagonu.

Gatavība

Cilvēkiem, kuriem ir anafilakses risks, ieteicams izveidot "alerģijas rīcības plānu". Šajos plānos bieži vien ietilpst:

• Vecāki informē skolu par savu bērnu alerģijām un par to, kā rīkoties anafilaktiskas ārkārtas situācijas gadījumā.
• Zināšanas par to, kā un kad lietot EpiPens
• medicīniskās brīdinājuma aproces nēsāšana, kurā norādīts, kam persona ir alerģiska.
• Plānošana, kā izvairīties no izraisītājfaktoriem

EpiPen autoinžektora vecā versija

Outlook

Ja anafilakse tiek diagnosticēta un cilvēks tiek ātri ārstēts, ir liela iespēja, ka viņš izveseļosies. Pat ja neviens nezina, kas izraisīja anafilaksi, cilvēks parasti labi atveseļojas, ja vien saņem medikamentus reakcijas apturēšanai.

Ja cilvēki mirst no anafilaksijas, viņi parasti mirst no elpošanas (elpošanas) problēmām, parasti elpceļu slēgšanās, vai sirds un asinsvadu sistēmas problēmām, piemēram, no šoka. No anafilaksijas mirst aptuveni 0,7 % līdz 20 % cilvēku. Daži cilvēki mirst dažu minūšu laikā.

Ļoti reti cilvēkiem ir vingrinājumu izraisīta anafilakse - anafilakse, ko izraisa vingrinājumi. Šiem cilvēkiem parasti klājas labi. Viņiem parasti ir mazāk anafilaktisku epizožu, kas ir mazāk smagas, jo viņi kļūst vecāki.