1260s

1260. gadi ir desmitgade. Tā sākās 1260. gada 1. janvārī un beidzās 1269. gada 31. decembrī.

Kublajhans kļuva par Mongoļu impērijas augstāko vadoni (mongoļu vadoņa tituls) un pārcēla savu galvaspilsētu uz Pekinu. Viņš bija karā ar Ķīnas dienvidu dinastiju Song. Mongoļu impērija zaudēja dažas no savām kaujām. Pirmo reizi tā zaudēja kaujā ar Kublajhanu kā vadoni Palestīnā, kad tā cīnījās pret Ēģiptes mamlukiem. Impērija zaudēja arī Kaukāzā. Mamluku karaspēku vadīja jaunais sultāns Baibars. Mamluki drīz ieguva lielāku kontroli Tuvajos Austrumos, jo pārņēma kontroli pār vairākām krustnešu valstīm, kā arī apturēja mongoļu uzbrukumus. Nīkajas impērija pārņēma kontroli pār Konstantinopoli un arī Latīņu impēriju, tādējādi tā atkal kļuva par Bizantijasimpēriju.

Eiropā bija problēmas politikā. Strīdi par to, kam pieder kāda zeme, noveda pie daudziem kariem kontinentā. Anglijā notika Otrais baronu karš. Tas bija pilsoņu karš starp aristokrātiju, kurai nepatika karaļa Henrija III uzvedība. Tas notika tāpēc, ka karalis vēlējās absolūtu monarhiju. Bohēmijas karalis Otakars II kļuva par nozīmīgāko princi Eiropā. Viņš ieguva vairāk zemes, karojot karus, un arī tad, kad viņa ģimene nomira, daļa viņu zemes nonāca viņa īpašumā. Islande un Grenlande zināja un atzina Norvēģijas virskundzību, bet, kad norvēģi iebruka Skotijā, skoti spēja viņus apturēt, un viņi noslēdza mieru. Spānijā joprojām norisinājās Rekonkista, un vairākas svarīgas pilsētas atkal tika ieņemtas no mauriem. Tika uzlabots pāvesta ievēlēšanas veids. Pirmo reizi sanāca Īrijas un Anglijas parlamenti.

Šajā desmitgadē tika sasniegti vairāki nozīmīgi sasniegumi kultūras jomā. Rodžers Bēkons publicēja nozīmīgu zinātnisku darbu Opus Majus. Arī Tomass Akvīnas publicēja darbu Summa contra Gentiles. Eiropas katedrālēs tapa nozīmīgi arhitektūras un skulptūru darbi. To vidū ir Šartras katedrāle un Nikolā Pizāno kanceles Sjēnas Duomo di Siena un Pizas baptisterijā. Reliģijas jomā Taizemes Sukhothai karaliste pieņēma budismu par savu oficiālo reliģiju. Eiropā antisemītisms saasinājās, jo vairākas varas iestādes pieņēma likumus, kuros bija noteikts, ka ebreju tautības cilvēkiem jānēsā dzeltenas nozīmītes, lai cilvēki zinātu, kas viņi ir. Anglijā tika nogalināti daudzi ebreji, un katoļu baznīca uzbruka Talmudam un cenzēja to.

Karš un politika

Eiropa

Karš un miers

Ziemeļeiropa un Rietumeiropa

1260. gads - Baltijas žemaiši un kurši uzvar Durbes kaujā pret Zobenbrāļiem.
1263. gada oktobris - Skotijas karalis Aleksandrs III uzvarēja Largsas kaujā pret Norvēģijas karaļa Hakona IV izsūtīto vikingu armādi (kuģu grupa karam).
1263. gads - Islandes austrumu daļas vadoņi kļūst par pēdējiem cilvēkiem, kas apgalvo, ka viņu pienākums ir būt uzticīgiem Norvēģijas karalim. Tas lika pārtraukt Islandes sadraudzību un arī apturēja Islandes pilsoņu karu.
1266. gads - Skotijas un Norvēģijas karš beidzās, jo Skotijas karalis Aleksandrs III un Norvēģijas karalis Magnuss VI vienojās par Pertas līgumu.

Centrāleiropa un Dienvideiropa

1260. gada 4. septembris - Sicīlijas karaļa Manfrēda bruņotie spēki kopā ar ģībelīniem uzvar kaujā pret gvelfiem pie Monte Aperto.
1260. gads - Valē (kas tagad atrodas Šveicē) sākas karš, jo Sionas bīskapija aizsargājas pret Savojas grāfistes iebrukumu.
1263. gads - Dženova no venēciešiem ieņem Hanijas pilsētu Krētā.
1264. gads - beidzas Tīringenes mantojuma karš.
1266. gads - 26. februāris - Beneventas kaujā Kārļa (Anžu grāfa) vadītā armija uzvarēja kaujā pret bruņotiem spēkiem no Vācijas un Sicīlijas, kuru vadonis bija Sicīlijas karalis Manfrēds. Kaujā Manfrēds tiek nogalināts, un pāvests Klements IV pasludina Kārli par Sicīlijas un Neapoles karali.

Pireneju pussala (zeme, kas lielākoties ir Spānija un Portugāle).

1263. gads - Aragonas karalis Džeimss I uzvar kaujā pret mauriem un Rekonkistas laikā atgūst kontroli pār Kreviljentu.
1264. gads - Spānijā Aragonas karalis Džeimss I no mauriem atgūst kontroli pār Orihuelas un Elksas pilsētām Alikantē. Tas izbeidz vairāk nekā 500 gadus ilgušo islāma valdīšanu.
1265. gads - Kastīlijas karalis Alfonso X Rekonkistas laikā no mauriem pārņem kontroli pār Alikantes pilsētu Spānijā.
1267. gads - Portugāles karalis Afonso III un Kastīlijas karalis Alfonso X paraksta līgumu, kurā vienojas, ka Gvadianas upe ir Portugāles un Spānijas dienvidu robeža. Tā ir tāda pati robeža kā tagad.

Dienvidaustrumeiropa

1260. gads - Bohēmijas karalis Otakars II pēc uzvaras Kresenbrunnas kaujā pārņem Štīrijas kontroli. Ungārijas karalis Bēla IV bija pārņēmis varu.
1261. gads - ungāru karalis Bela IV aptur tatāru ierašanos, lai cīnītos par Ungārijas kontroli.
1268. gads - Ungārijas karalis Stefans V uzsāk karu ar Bulgāriju.

Anglija: Otrais baronu karš

1261. gads - Anglijas karalis Henrijs III saņem pāvesta bullu, kas ļauj viņam atstāt Oksfordas proviantu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc starp monarhu un Anglijas aristokrātiju izcēlās pilsoņu karš.
1264. gads - pirms maija - Otrais baronu karš ir angļu pilsoņu karš, kas sākas šajā gadā.
1264. gads - no 12. līdz 14. maijam - Saseksā notiek kauja pie Lūsas starp Simonu de Montfortu, sesto Lesteras grāfu, un Anglijas karali Henriku III. Kaujas beigās de Montforta spēki sagūst gan karali Henriju, gan viņa brāli (kurš ir nākamais karalis Eduards I) Tas padarīja de Montfortu par "nekorunēto Anglijas karali", jo viņš tagad kontrolēja Angliju, taču cilvēki viņu neuzskatīja par īstu karali.
1265. gads - 20. janvāris - Vestminsteras pilī notiek pirmā Anglijas parlamenta sanāksme. Vestminsteras pils tagad ir pazīstama kā Parlamenta ēka.
1265. gads - pirms augusta - topošais karalis Eduards I izbēg no ķīlnieka Saimona de Montforta.
1265. gada 4. augusts - Vorčesteršīrā notiek Evešamas kauja. Edvarda armija uzvarēja dumpīgos baronus. dumpīgos baronus vadīja Simons de Montforts. Armija nogalināja de Montfordu un vairākus viņam palīdzējušos cilvēkus. Dažkārt šo notikumu uzskata par bruņniecības nāvi Anglijā.
1266. gada oktobris - karš uzlabojas, jo personas, kas atbalstīja Simonu de Montfortu, piedāvā noslēgt mieru ar karali. Tas tiek nosaukts par Kenilvortas diktātu.
1267. gads - beidzas Otrais baronu karš. Nemiernieki un Anglijas karalis Henrijs III vienojas par mieru, kā tika prasīts Kenilvortas diktātā.

Politiskās vietas

1260. gads - Saksijas hercogiste tiek sadalīta Saksijā-Lauenbergā un Saksijā-Vitenbergā. Tā beidzas pirmās Saksijas valsts pastāvēšana.
1261. gads - Grenlandes iedzīvotāji pieņem Norvēģijas karaļa valdīšanu.
1262. gads - Strasbūra kļūst par Svētās Romas impērijas brīvpilsētu.
1262. gads - Islandes sadraudzība noslēdz līgumu, ar kuru tā pievienojas Norvēģijai, un par valdnieku atzīst Norvēģijas karali Hakonu IV.
1264. gads - Hesenes federālā zeme kļūst neatkarīga no Tīringenes. Tā kļūst par brīvvalsti Svētajā Romas impērijā.
1265. gads - Skotija desmit gadus kontrolē Menas salu.
1267. gads - Konstantinopoles imperators Balduīns II ar Viterbo līgumu dāvina Ahajas kņazisti Sicīlijas karalim Kārlim I. Viņš cer, ka šī dāvana liks Kārlim palīdzēt viņam atgriezt Latīņu impēriju iepriekšējā stāvoklī.
1268. gads - Vernigerodes grāfiste kļūst par Brandenburgas markgrāfa vasaļvalsti.

Dzimšana

1264 - pāvests Klements V (miris 1314. gadā)
1265. gads - 14. maijs - Dante Aligjēri, itāļu dzejnieks (miris 1321. gadā)

Nāves gadījumi

1263. gada 14. novembrī - Novgorodas un Vladimira dižkungs Aleksandrs Ņevskis
1264. gada 2. oktobris - pāvests Urbans IV
1265. gada 8. februāris - mongoliskais hans Hulagu hans (dz. 1217. gadā)
1265. gada 4. augusts - Simons de Montforts, Leičesteras 6. grāfs
1266. gads - Mongoļu impērijas Zelta Ordas hans Berke.
1266. gads - Zviedrijas reģents un Stokholmas dibinātājs Birgers Jarls.
1268. gada 29. oktobris - Švābijas hercogs, Jeruzalemes un Sicīlijas karalis Konradīns (dz. 1252. gadā)

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija Mongoļu impērijas pirmais zaudējums Kublajhana laikā?

A: Mongoļu impērijas pirmais zaudējums Kublajhana vadībā bija Palestīnā, kad tā cīnījās pret Ēģiptes mamlukiem.

J: Kas šajā laikā vadīja mamlukus?

A: Mamlukus vadīja jaunais sultāns Baibars.

J: Kas šajā desmitgadē notika ar Konstantinopoli un Latīņu impēriju?

A: Šajā desmitgadē Nīkajas impērija pārņēma kontroli pār Konstantinopoli un arī pār Latīņu impēriju, tāpēc tā atkal kļuva par Bizantijas impēriju.

J: Kāds pilsoņu karš šajā desmitgadē notika Anglijā?

A: Anglijā notika Otrais baronu karš. Tas bija pilsoņu karš starp aristokrātiju, kurai nepatika karaļa Henrija III uzvedība, jo viņš vēlējās absolūtu monarhiju.

J: Kas šajā desmitgadē kļuva par nozīmīgu Eiropas princi?

A: Šajā desmitgadē Čehijas karalis Otakars II kļuva par nozīmīgu Eiropas princi, jo, karojot karus, viņš ieguva vairāk zemes, turklāt, kad viņa ģimene nomira, daļa viņu zemes nonāca viņa īpašumā.

J: Kādi kultūras sasniegumi tika gūti šajā desmitgadē?

A: Šajā desmitgadē tika sasniegti vairāki nozīmīgi kultūras sasniegumi, piemēram, Rodžers Bēkons publicēja nozīmīgu zinātnisku darbu Opus Majus, Tomass Akvīnas publicēja Summa contra Gentiles, kā arī tika radīti nozīmīgi arhitektūras un skulptūru darbi katedrālēs visā Eiropā, piemēram, Šartras katedrāle un Nikolā Pizano kanceles Sjēnas Duomo di Siena un Pizas baptisterijā.

J: Kā antisemītisms šajā laika posmā saasinājās?

A: Antisemītisms saasinājās, jo vairākas varas iestādes pieņēma likumus, kas noteica, ka ebrejiem jānēsā dzeltenas nozīmītes, lai cilvēki zinātu, kas viņi ir, kā rezultātā Anglijā tika nogalināti daudzi ebreji, kā arī katoļu baznīcas iestādes uzbruka Talmuda cenzūrai.