2009. gada Formula 1 sezona bija FIA Formula 1 pasaules čempionāta 60. sezona. Čempionātā startēja desmit komandas. Jensons Batons kļuva par braucēju pasaules čempionu, bet Brawn GP ieguva konstruktoru titulu — būtisks sasniegums, jo Brawn GP debijas sezonā izcīnīja čempionātus pēc tam, kad komanda tika izveidota no Honda izstāšanās un pārņemta Ross Brawn vadībā.
Sezonas kalendārs un galvenie posmi
2009. gada sezona norisinājās 17 posmos. Tā sākās ar Austrālijas Grand Prix, kas notika 2009. gada 29. martā, un noslēdzās 2009. gada 1. novembrī ar Abū Dabī Grand Prix, kas šo gadu iezīmēja ar jaunu trasi — Yas Marina. Kalendāra izmaiņas bija viens no sezonas tematiem: Francijas Grand Prix netika iekļauts, savukārt citi tradicionālie posmi tika pārdalīti vai pārskatīti, lai pielāgotos komandu un organizatoru līgumiem. (Dažas sākotnējās kalendāra versijas bija vēlāk koriģētas — sezonas gaitā notika pārbīdes un precizējumi.)
Komandas, auto un tehniskās īpatnības
2009. gada sezona bija īpaša ar ievērojamām tehniskām izmaiņām, kuras ieviesta, lai samazinātu izmaksas un atjaunotu sacīkšu kvalitāti. Komandu skaits bija ierobežots — tajā startēja tādas vienības kā Brawn GP, Brawn GP konkurenti (piem., Red Bull, Ferrari, McLaren, Toyota, BMW Sauber, Renault, Williams, Toro Rosso un Force India). Brawn GP izmantoja Mercedes dzinējus un to BGP 001 modelis izrādījās tehnisks pārsteigums — tam bija īpaša difuzora konstrukcija (tā saucamais "double diffuser"), kas sniedza būtisku aerodinamisku priekšrocību sezonas sākumā.
Jensons Batons un Brawn GP dominēšana
Jensons Batons un viņa komandas biedrs Rubens Barrichello ieņēma līderpozīcijas ar ļoti konkurētspējīgu un uzticamu auto. Batona sezonas sākums bija izcils — viņš uzvarēja vairākas sacīkstes sezonas pirmajā pusē, kas ļāva viņam nodrošināt stabilu sezonas gaitas startu un, galu galā, čempiona titulu. Brawn GP, kas jau sezonas sākumā izrādīja izcilu tempu, spēja noturēt konkurētspēju visā sezonā un izcīnīt konstruktoru titulu — retums, ka tik jauna komanda sasniedz tādu rezultātu debijas sezonā.
Noteikumu izmaiņas un to ietekme
FIA ieviesa vairākas būtiskas izmaiņas tehniskajos un sacensību noteikumos, lai samazinātu komandu izmaksas un padarītu sacīkstes aizraujošākas. Galvenie punkti:
- Riepas: tika noteikti jauni ierobežojumi, un riepu politika bija viena no diskusiju tēmām; Bridgestone kā vienīgais piegādātājs nodrošināja gumiju izvēles un atbilstošas ekspluatācijas prasības.
- Aerodinamika: noteikti ierobežojumi spārnu un difuzoru dizainā ar mērķi samazināt lejupliešanu un veicināt tuvākas sacīkstes; tieši aerodinamikā radās arī pretrunas, piemēram, diskusijas ap "double diffuser" koncepciju, ko dažas komandas apstrīdēja, bet FIA nolēma to atļaut.
- KERS: tika ieviestas kinētiskās enerģijas atgūšanas sistēmas (KERS). Šī tehnoloģija bija pieejama komandām, taču tās izmantošana bija brīvprātīga — daudzas vienības atteicās no KERS, jo tas pievienoja svaru, sarežģīja balansu un radīja uzticamības riskus, īpaši sezonas sākumā.
Vēl pirms sezonas FIA bija apsvērusi arī citus reglamenta skaidrojumus — piemēram, kā risināt situācijas, ja diviem braucējiem būtu vienāds punktu skaits — sākotnēji izskanēja priekšlikums par čempiona noteikšanu pēc sacīkšu uzvaru skaita, taču šo ideju pēc FIA un komandu asociācijas diskusijām pārskatīja un koriģēja, lai saglabātu pieņemtu punktu sistēmu un tiesību skaidrību.
Sezonas ietekme un mantojums
2009. gada sezona bija nozīmīga ar vairākām iezīmēm: Brawn GP veiksme parādīja, cik svarīgi ir inovatīvi tehniskie risinājumi un komandas vadība; KERS ieviešana iesāka tehnoloģisku attīstību, kas vēlāk kļuva par standartu; aerodinamiskie ierobežojumi un riepu regulējumi ietekmēja sacensību dinamiku. Sezona arī parādīja, cik lielā mērā finansiālie nosacījumi un komandu reorganizācijas var mainīt F1 ainavu — 2009. gads kļuva par atskaites punktu gan tehniskajā, gan komerciālajā attīstībā.
Šī sezonas kopsavilkumā redzams, ka 2009. gads F1 bija pārejas periods ar tehnisku inovāciju, jaunu komandu uzplaiksnījumu un reglamenta izmaiņu ietekmi uz visu sporta veidu.