Kardamonu izmanto diviem ingveram radniecīgiem garšaugiem. To sēklas izmanto kā garšvielu. Abu sugu nosaukumi ir Elettaria un Amomum. Sēklas aug nelielā sēklapēdā. Šis sēklapods šķērsgriezumā ir trīsstūrveida, un tam ir vārpstas forma. Tai ir plāna papīraina ārējā čaumala un mazas melnas sēklas. Elettaria pākstis ir gaiši zaļā krāsā, Amomum pākstis ir lielākas un tumši brūnas.

Papildus minētajam, kardamona sēklas ir bagātas ar ēteriskajām eļļām, kas piešķir tām raksturīgo aromātu — saldeni-sitrusainu, nedaudz piprīgu un zaļi ziedainu tonāli. Sēklas var izmantot veselas pākstīs, saplucinātas vai samaļotā veidā. Veselas pāksti bieži pievieno gatavošanas sākumā, lai aromāts lēnām attīstītos, savukārt maltas sēklas pievieno beigās, lai saglabātu maigākas smaržas un garšas notis.

Sugu īpatnības

Elettaria ir pazīstama kā kardamons, zaļais kardamons vai īstais kardamons. Tas aug no Indijas līdz Malaizijai. Zaļajam kardamonam pākstis ir nelielas, zaļganas, un iekšpusē ir smalkas melnas sēkliņas ar spēcīgu, saldenu aromātu. To plaši izmanto konditorejā, gardēžos ēdienos un dzērienos (piemēram, tējās un kafijā), kā arī ēteriskajai eļļai ekonomiskos un aromterapeitiskiem nolūkiem.

Amomum parasti sauc par melno kardamonu vai balto kardamonu. Tas aug Āzijā un Austrālijā. Melnais kardamons ir lielāks, tumšāks un bieži vien nedaudz dūmakains vai kampars — to tradicionāli izmanto sātīgās, sautētās gaļas ēdienos un pikantos ēdienos, kur nepieciešams spēcīgāks, zemi un asāku toņu profils. Baltais kardamons parasti iegūst, ķīmiski vai mehāniski izbleidojot melnās pākstis; tā garša ir maigāka un to izmanto specifiskos kulinārijas nolūkos.

Kā lieto kulinārijā

  • Dzērieni: pievieno kafijai (īpaši Tuvajos Austrumos), tējai vai karstvīnam.
  • Kūkas un cepumi: skandināvu un indiešu konditorejā bieži izmanto maltu zaļo kardamonu.
  • Soļi un sautējumi: melnais kardamons piešķir dziļumu gaļas ēdieniem, zupām un sautējumiem.
  • Garšvielu maisījumi: kardamons ir svarīga sastāvdaļa garšvielu maisījumos, piemēram, garam masala.
  • Iesaiņojumi un marinādes: veselas pākstis vai sasmalcinātas sēklas pievieno marinādēm, rīsu ēdieniem un desertiem.

Medicīniskās īpašības un piesardzība

Kardamons tradicionāli tiek lietots kā gremošanas uzlabošanas līdzeklis — tas var palīdzēt pret gāzu veidošanos, sliktu dūšu un nelielām gremošanas traucējumu izpausmēm. Tam piemīt pretiekaisuma un antiseptiskas īpašības, un ēteriskā eļļa var tikt izmantota aromterapijā.

Tomēr jāpievērš uzmanība: lielas devas var izraisīt blaknes, un cilvēkiem ar asiņu recēšanas traucējumiem vai lietojot noteiktas zāles (piemēram, antikoagulantus) jākonsultējas ar ārstu. Grūtniecēm ieteicams ierobežot kardamona lietojumu vai konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

Pārstrāde un uzglabāšana

  • Sasmalcinātas vai maltas sēklas ātri zaudē aromātu — vislabāk tās samaļiet tieši pirms lietošanas.
  • Uzglabājiet veselas pākstis hermētiskā traukā, tumšā, vēsā vietā; tas saglabās aromātu mēnešiem.
  • Ja izmantojat ēterisko eļļu, sekojiet devām un uzglabāšanas ieteikumiem uz produkta etiķetes.

Kā audzē un novāc

Kardamons prasa tropisku klimatu, ēnu un mitrumu. To pavairo galotņu sakneņos vai sēklās. Augi zied pēc vairākiem gadiem, un pākstis novāc, kad tās ir nobriedušas, bet pirms pārlieku atveras. Pākstis pēc novākšanas parasti žāvē, lai stabilizētu garšu un ilgāk saglabātu produktu.

Atšķirības īsumā

  • Izskats: Elettaria — mazas, zaļas pākstis; Amomum — lielākas, tumšas pākstis.
  • Garša: Elettaria — saldāka, ziedaina un citrusa; Amomum — dūmakaina, zemeņu un kampara toņi.
  • Lietojums: Elettaria — desertos un dzērienos; Amomum — sātīgākos, sautētos ēdienos.

Aizvietotāji

Ja nav pieejams zaļais kardamons, var izmantot maltu kardamonu no iepriekš maltām sēklām vai kombināciju no kanēļa, krustnagliņas un pipariem nelielās proporcijās, lai panāktu līdzīgu siltumu un aromātu. Melno kardamonu grūti aizstāt, jo tam ir ļoti specifiska dūmakaina nianse.

Kopumā kardamons ir universāla garšviela ar bagātīgu aromātu un daudzpusīgām pielietojuma iespējām gan kulinārijā, gan tradicionālajā medicīnā. Lai saglabātu vislabāko garšu, ieteicams lietot veselas pākstis vai svaigi maltas sēklas un uzglabāt tās pareizi.