Kolumbijas apmaiņa
Kolumbijas apmaiņa, ko dažkārt dēvē arī par Lielo apmaiņu, bija preču un ideju apmaiņa no Eiropas, Āfrikas un Āzijas, kā arī preču un ideju apmaiņa no Amerikas. Tās laikā izplatījās arī dažādas slimības. Tā sākās 1492. gadā, kad Kristofors Kolumbs ieradās Rietumindijā (Ziemeļamerikā).
Šī augu un dzīvnieku apmaiņa mainīja Eiropas, Amerikas, Āfrikas un Āzijas dzīvesveidu. Pārtikas produkti, kurus cilvēki nekad iepriekš nebija redzējuši, kļuva par nozīmīgu ēdiena sastāvdaļu. Piemēram, pirms 1492. gada ārpus Dienvidamerikas netika audzēti kartupeļi. Līdz 1840. gadiem Īrija bija tik ļoti atkarīga no kartupeļiem, ka slima raža noveda pie postošā Īrijas kartupeļu bada. Pirmais Eiropas ievedums Amerikā - zirgs - mainīja daudzu Amerikas pamatiedzīvotāju cilšu dzīvi Lielajos līdzenumos, ļaujot tiem pāriet uz nomadu dzīvesveidu, kura pamatā bija bizonu medības zirgu mugurā. Itālija kļuva slavena ar tomātu mērci, ko gatavoja no Jaunās pasaules tomātiem, bet kafija no Āfrikas un cukurniedres no Āzijas kļuva par galvenajiem kultūraugiem ļoti lielās Latīņamerikas plantācijās. Arī čili un papriku no Dienvidamerikas Indijā ieveda portugāļi, un mūsdienās tā ir nozīmīga indiešu virtuves sastāvdaļa.
Pirms Kolumbijas apmaiņas Floridā nebija apelsīnu, Ekvadorā - banānu, Ungārijā - paprikas, Itālijā - cukini, Havaju salās - ananāsu, Āfrikā - kaučukakoku, Teksasā - liellopu, Taizemē un Indijā - čili piparu, Francijā - cigarešu un Šveicē - šokolādes. Pat pienenes eiropieši ieveda Amerikā, lai tās izmantotu kā garšaugus.
Pirms starp abām puslodēm pastāvēja regulāra saziņa, Vecajā pasaulē bija vairāk dažādu mājdzīvnieku un slimību nekā Jaunajā pasaulē. Tas daļēji izraisīja Vecās pasaules slimību briesmīgo ietekmi uz Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīm. Iespējams, ka Amerikas pamatiedzīvotāju vislielākais nāves gadījumu skaits bija bakas.
Šī globālā ekoloģiskā apmaiņa gandrīz nevienu civilizāciju uz Zemes nemainīja.
Inku laikmeta terasēs Takilē audzē tradicionālos Andu ēdienus, piemēram, kartupeļus, un no Eiropas ievestos kviešus.
Salīdzināšanas tabula
| Ar cilvēkiem cieši saistīto organismu izplatība pirms kolumbijas laikmeta | ||
| Organisma veids | Vecās pasaules saraksts (kas viņiem bija) | Jaunās pasaules saraksts (kas viņiem bija) |
| Mājdzīvnieki |
| |
| Pieradināti augi |
| |
| Infekcijas slimības |
|
|
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Kolumbijas birža?
A: Kolumbijas apmaiņa, dažkārt saukta par Lielo apmaiņu, bija preču un ideju apmaiņa no Eiropas, Āfrikas un Āzijas uz Ameriku un otrādi. Tās laikā izplatījās arī dažādas slimības.
J: Kad tā sākās?
A: Tā sākās 1492. gadā, kad Kristofors Kolumbs ieradās Rietumindijā (Ziemeļamerikā).
J: Kā tas mainīja cilvēku dzīvi?
A: Augu un dzīvnieku apmaiņa mainīja Eiropas, Amerikas, Āfrikas un Āzijas dzīvesveidu. Pārtikas produkti, kurus cilvēki nekad iepriekš nebija redzējuši, kļuva par nozīmīgu ēdiena sastāvdaļu. Piemēram, kartupeļus pirms 1492. gada ārpus Dienvidamerikas neaudzēja, bet 1840. gadā Īrija bija tik atkarīga no tiem, ka slima raža izraisīja postošu badu. Zirgu ieviešana Ziemeļamerikā ļāva dažām Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīm pāriet uz nomadu dzīvesveidu, kura pamatā bija bizonu medības zirgu mugurā. Itālija kļuva slavena ar tomātu mērci, ko gatavoja no Jaunās pasaules tomātiem, bet kafija no Āfrikas un cukurniedres no Āzijas kļuva par galvenajiem kultūraugiem lielās Latīņamerikas plantācijās. Arī Indija pieņēma čili piparus un papriku, ko ieveda portugāļu tirgotāji, kā svarīgu savas virtuves sastāvdaļu.
J: Kāda bija vēl ietekme?
A: Pirms starp abām puslodēm pastāvēja regulāra saziņa, Vecās pasaules slimības radīja briesmīgas sekas Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīm, no kurām vislielākais nāves gadījumu skaits, visticamāk, bija bakas. Turklāt gandrīz neviena civilizācija uz Zemes šīs globālās ekoloģiskās apmaiņas dēļ nemainījās, jo starp kontinentiem tika ievesti daudzi jauni augi un dzīvnieki, kā arī jauni pārtikas produkti, kas kļuva par uztura pamatvielām visā pasaulē, piemēram, apelsīni Floridā vai banāni Ekvadorā, vai pat pienenes, ko eiropieši ieveda, lai izmantotu kā garšaugu.
J: Kādi ir daži piemēri pārtikas produktiem, kas tika ieviesti šīs apmaiņas rezultātā?
A: Piemēram, kartupeļi, kurus pirms 1492. gada ārpus Dienvidamerikas neaudzēja, bet kuri ātri izplatījās Eiropā; tomāti, no kuriem Itālijā gatavoja slaveno tomātu mērci; kafija no Āfrikas; cukurniedres no Āzijas; čili pipari un paprika, ko portugāļu tirgotāji ieveda Indijā; apelsīni Floridā; banāni Ekvadorā; cukini Itālijā; ananasi Havaju salās; kaučuka koki Āfrikā; liellopi Teksasā; cigaretes Francijā; šokolāde Šveicē utt.
Jautājums: Kas no šīs apmaiņas guva vislielāko labumu?
Atbildes: To ir grūti pateikt, jo dažādas valstis guva atšķirīgu labumu atkarībā no tā, kādas preces vai idejas tās saņēma vai nosūtīja šajā apmaiņas periodā, tomēr kopumā var teikt, ka visas iesaistītās valstis guva zināmu ekonomisku vai kultūras labumu, jo palielinājās tirdzniecības iespējas starp kontinentiem, kā rezultātā daudzveidīgāki produkti bija pieejami par zemākām cenām nekā iepriekš, kā arī palielinājās zināšanu apmaiņa starp kultūrām, kas veicināja labāku sapratni starp tām.
