Nemirstīgie Olimpieši
Galvenie un svarīgākie dievi bija divpadsmit olimpieši. Šo dievu mājvieta atradās Olimpa kalna virsotnē. Pastāvēja zināmas atšķirības attiecībā uz to, kuras dievības bija iekļautas divpadsmit dievību skaitā. Tāpēc turpmāk sniegtajā sarakstā ir četrpadsmit dievību. Tajā iekļauti visi tie, kas mākslā un dzejā parasti tiek dēvēti par vienu no divpadsmit dievībām. Dionīss tika pievienots vēlāk; dažos aprakstos viņš aizstāja Hestiju. Hadesu parasti neiekļauj olimpiešu vidū, jo viņa mājvieta bija pazemes pasaule. Tomēr daži rakstnieki, piemēram, Platons, viņu nosauca par vienu no Divpadsmit.
| Dievība | Apraksts |
| 
| Afrodīte (Ἀφροδίτη, Aphroditē) Mīlestības, skaistuma un iekāres dieviete. Viņa bija precējusies ar Hefāestu, bet viņai bija daudzi mīļākie, tostarp Āress, Adonis un Anhīsis. Viņa tika attēlota kā skaista sieviete un bieži vien kaila. Viņas simboli ir rozes un citi ziedi, gliemežvāki un miršu vainags. Viņas svētie dzīvnieki ir baloži un zvirbuļi. Afrodītes romiešu versija bija Venera. Attēls: Knidija Afrodīte, romiešu darbs, kas veidots pēc Praksitela oriģināla. |
| 
| Apolons (Ἀπόλλων, Apóllōn) Gaismas, dziedināšanas, mūzikas, dzejas, mēra, pravietojumu un citu lietu dievs. Viņš ir Dzeusa un Leto dēls un Artemīdas dvīņubrālis. Apolons bija saistīts ar Sauli, bet Artemīda - ar Mēnesi. Abi izmanto loku un bultiņas. Senākajos mītos Apolons cīnās ar savu pusbrāli Hermesu. Skulptūrās Apolons tika attēlots kā izskatīgs jauneklis ar gariem matiem un perfektu augumu. Viņa atribūti ir lauru vainags un lira. Viņš bieži parādās mūzu sabiedrībā. Apolonam svēto dzīvnieku vidū ir stirnas, gulbji, cikādes, āboli, kraukļi, vārnas, vārnas, lapsas, peles un čūskas. Attēls: Apolons, kas tur liru un lej dzeramajā kausā no kapa Delfos. |
| 
| Ārs (Ἄρης, Árēs) Kara un asinsizliešanas dievs. Viņš bija Dzeusa un Hēras dēls. Viņš tika attēlots kā jauns vīrietis vai nu kails ar ķiveri un šķēpu vai zobenu, vai kā bruņots karotājs. Aress parasti simbolizēja kara haosu, pretstatā Atēnai, kas simbolizēja stratēģiju un prasmi. Āresa svētie dzīvnieki ir grifi, indīgās čūskas, suņi un kuiļi. Romas versija par Āresu ir Marss. Attēls: Romas kara dieva marmora galva, kas veidota pēc grieķu bronzas oriģināla parauga |
| _-_Galleria_dei_Candelabri_-_Vatican.JPG)
| Artemīda (Ἄρτεμις, Ártemis) Medību, savvaļas, dzīvnieku un dzemdību dieviete. Vēlākos laikos viņu sāka saistīt ar Mēnesi. Viņa ir Dzeusa un Leto meita un Apolona dvīņumāsa. Viņa tiek attēlota kā jauna jaunava jaunava. Mākslā viņa bieži tiek attēlota ar medību loku un bultām rokās. Viņas atribūti ir medību šķēpi, dzīvnieku kažokādas, brieži un citi savvaļas dzīvnieki. Viņas svētie dzīvnieki ir brieži, lāči un mežacūkas. Artemīdas romiešu versija ir Diāna. Attēls: Artemīda ar medību suni, kas stiepjas pēc bultas (trūkst) no tās trīspirkstuļa |
| 
| Atēna (Ἀθηνᾶ, Athēnâ) Gudrības un prasmju, kara un taktikas dieviete. Vairums tradīciju vēsta, ka viņa piedzimusi no Dzeusa galvas pilnībā izveidota un bruņota. Viņa tika attēlota ar ķiveri, turot rokās vairogu un šķēpu, un garā tērpā virs garas kleitas valkāja egīdu. Dzejnieki apraksta, ka viņai ir ļoti spilgtas, asas acis. Viņa bija īpaša varoņu, piemēram, Odiseja, aizbildne. Viņa bija arī Atēnu pilsētas (kas nosaukta viņas vārdā) patronese. Dzimusi no Dzeusa (viņas tēva) galvas un viņas māte ir Metisa, pirmā Dzeusa sieva. Viņas simbols ir olīvkoks. Viņa bieži tiek attēlota blakus savam svētajam dzīvniekam - pūcei. Romas Atēnas versija ir Minerva. Attēls: Atēna uz sarkanfigūras kausa, kas datēts ar 500-490 gadu pirms mūsu ēras |
| 
| Demetra (Δημήτηρ, Dēmētēr) Zemkopības, ražas un auglības dieviete. Demetra ir Krona un Rejas meita. Viņas brālis ir Dzeuss, ar kuru viņai bija Persefone. Viņa bija viena no galvenajām Eleuzīnas mistēriju dievībām. Viņa tika attēlota kā vecāka sieviete, kas bieži valkā vainagu un rokās tur kviešu ķekarus. Viņas simboli ir rags, kviešu ausis, spārnota čūska un lotosa nūja. Viņas svētie dzīvnieki ir cūkas un čūskas. Demetras romiešu versija ir Ceresa. Attēls: Demetra, sēžot, uz Turcijas reljefa |
| 
| Dionīss (Διόνυσος, Diónysos) Vīna, ballīšu un festivālu, neprāta un ekstāzes dievs. Mākslā viņš tika attēlots vai nu kā vecāks vīrietis ar bārdu, vai arī kā jauks jauneklis ar gariem matiem. Viņa atribūti ir tīruss (spieķa nūja), dzeramā kauss, vīnogu vīnogulājs un efejas kronis. Viņš bieži tiek attēlots kopā ar saviem tīsiem, sekotāju grupu, kurā ietilpst satīri, maenādes un viņa skolotājs Silēns. Dionīsa sieva bija Ariadna. Viņam svēto dzīvnieku vidū ir delfīni, čūskas un ēzeļi. Dionīss olimpiešiem pievienojās vēlāk; dažos aprakstos viņš aizstāja Hestiju. "Bakhs" bija cits viņa vārds grieķu valodā, un šo vārdu lietoja arī romieši, apzīmējot savu dieva versiju. Attēls: Dionīss sēž uz leoparda |
| 
| Hades (ᾍδης, Hádēs) Pazemes pasaules karalis un mirušo dievs. Viņa sieva ir Persefone. Viņa atribūti ir rags, atslēga, skeptrs un trīsgalvainais suns Cerbers. Pūce viņam bija svēta. Viņš bija viens no trim Krona un Rejas dēliem, tāpēc valdīja vienā no trim Visuma valstībām - apakšpasaulē. Tomēr viņu ne pārāk bieži pieskaita pie olimpiešiem. Atēnu literatūrā "Ploutōn" (Πλούτων) bija viņa mīļākais vārds, bet "Hades" bija biežāk sastopams kā apakšpasaules nosaukums. Romieši "Ploutōn" tulkoja kā Plutonu, kas bija viņu Hades versijas nosaukums. Attēls: attēls: Hades guļ, tur milzīgu dzeršanas ragu un piedāvā bļodu Persefonei. |
| 
| Hefaists (Ἥφαιστος, Hḗphaistos) Uguns, metālapstrādes un amatniecības dievs. Viņš bija Hēras dēls partenogēnā ceļā. Viņš ir dievu kalējs un Afrodītes vīrs. Parasti viņu attēloja kā bārdainu vīru ar āmuru, knaiblēm un kalēja darbarīkiem - kalēja instrumentiem - un dažkārt jājam uz ēzeļa. Viņa svētie dzīvnieki ir ēzelis, sargsunis un dzērve. Viens no viņa daudzajiem darbiem bija Ahila bruņas. Hefaists izmantoja uguni, lai radītu lietas. Taču romiešu versijā Vulkāns bija bail no viņa postošās varas; viņš bija saistīts ar vulkāniem. Attēls: Thetis saņem bruņas, ko viņas dēlam Ahilam izgatavojis Hefaists |
| 
| Hēra (Ἥρα, Hḗra) Debesu karaliene, laulību, sieviešu un dzemdību dieviete. Viņa ir Dzeusa sieva un Krona un Rejas meita. Parasti viņu attēloja kā karalisku sievieti ar kroni un plīvuru un ar lotosa galu nūju rokās. Lai gan viņa bija laulības dieviete, Dzeusas daudzie romāni izraisīja viņas greizsirdību un dusmas. Viņas svētie dzīvnieki ir telīte, pāvs un kukainis. Hēras romiešu versija ir Juno. Attēls: Hēras krūšutēls ar kroni |
| 
| Hermes (Ἑρμῆς, Hērmēs) Ceļojumu, lopkopības, rakstniecības, tirdzniecības un citu jomu dievs. Viņš ir Dzeusa un Maijas dēls, Hermess ir dievu vēstnesis. Viņš arī vada mirušo dvēseles pēcnāves dzīvē. Viņš tika attēlots vai nu kā izskatīgs un spēcīgs jauns vīrietis, vai arī kā vecāks bārdains vīrs. Viņš bieži tika attēlots sandalēs ar maziem spārniņiem. Viņa svētie dzīvnieki ir bruņurupucis, auns un āzis. Romas versija par Hermesu bija Merkūrijs. Attēls: Hermess ar kaduceju rokās un apmetni un cepuri ceļošanai |
| 
| Hestija (Ἑστία, Hestía) Mājokļa, mājas un šķīstības dieviete. Viņa tika aprakstīta kā jaunava. Viņa ir Rejas un Krona meita un Dzeusa māsa. Grieķu mākslā viņu bieži vien nevarēja identificēt. Viņa parādījās kā aizklāta sieviete. Viņas simboli ir kamīns un tējkanna. Dažos aprakstos viņa atdeva savu vietu kā viena no divpadsmit olimpiešiem Dionīsam, un grieķu mītos viņai ir maznozīmīga loma. Tomēr romiešu Hestijas versija Vesta bija nozīmīga dieviete romiešu kultūrā. Attēls: Hestija no reljefa, kurā parādīti visi divpadsmit olimpieši gājienā |
| 
| Poseidons (Ποσειδῶν, Poseidōn) Jūras, upju, plūdu, sausuma, zemestrīču Dievs un zirgu radītājs. Viņš ir Krona un Rejas dēls, Dzeusa un Hades brālis. Viņš valda vienā no trim Visuma valstībām kā jūras un ūdeņu karalis. Klasiskajos mākslas darbos viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar ļoti lielu bārdu, kura rokās bija trīspirksts. Zirgs un delfīns viņam ir svēti. Viņa sieva ir Amfitrīte. Romas Poseidona versija bija Neptūns. Attēls: Poseidona skulptūra no Atēnu Nacionālā arheoloģijas muzeja |
| 
| Dzeuss (Ζεύς, Zeus) Dievu karalis un Olimpa kalna valdnieks. Viņš ir debesu, pērkona un zibens, likuma un kārtības, kā arī likteņa dievs. Viņš ir Krona un Rejas jaunākais dēls. Viņš gāza savu tēvu un ieņēma debesu troni sev. Mākslas darbos viņš tika attēlots kā karalisks, vecāks vīrs ar tumšu bārdu. Viņa ierastie atribūti ir karaļa skeptrs un zibens. Viņa svētie dzīvnieki ir ērglis un bullis. Arī romiešu Dzeusa versija - Jupiters - bija romiešu galvenais dievs. Attēls: Aleksandra Lielā laikā izgatavota monēta, uz kuras attēlots Dzeuss tronī ar skeptru un ērgli rokās. |
Pirmatnējās dievības
Pirmatnējās dievības ir pirmās eksistējošās būtnes. Tās veido Visumu. Visi pārējie dievi cēlušies no viņiem. Parasti par pirmo no tiem uzskata Haosu. Haoss ir nekas, no kura radās visi pārējie. Šie dievi parasti tiek attēloti kā vieta vai valstība. Piemēram, Tartars tiek attēlots kā visdziļākā apakšpasaules bedre. Viņa brālis Erebs arī tiek attēlots kā tumsas vieta jeb kosmosa tukšums. Gaja tiek attēlota kā daba vai Zeme. Pontus tiek attēlots kā okeāni, ezeri un upes. Hronos ir attēlots kā laiks.
| Sengrieķu vārds | Nosaukums angļu valodā | Apraksts |
| Αἰθήρ (Aithḗr) | Aether | Gaisa un gaismas dievs. |
| Ἀνάγκη (Anánkē) | Ananke | Neizbēgamības, piespiešanas un nepieciešamības dieviete. |
| Χάος (Cháos) | Haoss | Nekas, no kā radies viss pārējais. Aprakstīts kā tukšums. |
| Χρόνος (Chrónos) | Chronos | Laika titāns. Nejaukt ar titānu Kronu, Dzeusa tēvu. |
| Ἔρεβος (Érebos) | Erebus | Tumsas un ēnu dievs. |
| Ἔρως (Eros) | Eros | Mīlestības dievs. Erosa romiešu versija bija Amors. |
| Γαῖα (Gaîa) | Gaia | Zemes dieviete (Zemes Māte); titānu māte. |
| Ἡμέρα (Hēméra) | Hemera | Dienas gaismas dieviete. |
| Ὕπνος ("Hypnos") | Hypnos | Miega dievs. |
| Nῆσοι (Nē̂soi) | Nesoi | Salu un jūras dievietes. |
| Νύξ (Nýx) | Nyx | Nakts dieviete. |
| Οὐρανός (Ouranós) | Urāns | Debesu dievs (Debesu tēvs); titānu tēvs. |
| Οὔρεα (Oúrea) | Ourea | Kalnu dievi. |
| Φάνης (Phánēs) | Phanes | Prokreācijas dievs. |
| Πόντος (Póntos) | Pontus | Jūras dievs, zivju un citu jūras radību tēvs. |
| Τάρταρος (Tártaros) | Tartarus | Pazemes pasaules dziļākās, tumšākās daļas dievs (kas pati tiek dēvēta arī par Tartaru). |
| Θάλασσα (Thálassa) | Thalassa | Jūras gars un Pontosa sieva. |
| Θάνατος ("Thánatos") | Thanatos | nāves dievs. Hypnos (miegs) un dažos mītos Moros (bojāeja) brālis. |
Titāni
Grieķu mitoloģijā titāni ir vecākā veida dievi. Sākotnējie divpadsmit titāni bija Gajas (Zemes mātes) un Urāna (Debesu tēva) bērni. Viņu vadonis bija Krons, kurš gāza savu tēvu Urānu un kļuva par dievu valdnieku. Krona sieva bija viņa māsa Rēja. Viņu bērni bija Dzeuss, Hades, Poseidons, Hēra, Demetra un Hestija. Krona un titānus gāza Dzeuss, viņa jaunākais dēls. Viņi izcīnīja karu, ko sauca par Titanomahiju. Grieķu mākslā titāni ir attēloti retāk nekā olimpieši.
| Grieķu vārds | Nosaukums angļu valodā | Apraksts |
| Divpadsmit titāni |
| Ὑπερίων (Hyperíōn) | Hyperion | Gaismas titāns. Kopā ar Teiju viņš ir Heliosa (Saules), Selēnas (Mēness) un Eosas (Rītausmas) tēvs. |
| Ἰαπετός (Iapetós) | Iapetus | Mirstības titāns un Prometēja, Epimetēja, Menoēcija un Atlanta tēvs. |
| Κοῖος (Koîos) | Coeus | Inteliģences titāns un debesu ass. |
| Κρεῖος (Kreîos) | Crius | Astraija, Pallasa un Persa tēvs. Par viņu nav daudz zināms. |
| Κρόνος (Crónos) | Kronos | Titānu līderis, kurš gāza savu tēvu Urānu. Vēlāk viņu gāza viņa paša dēls Dzeuss. Nejaukt ar laika dievu Hronosu. |
| Mνημοσύνη (Mnēmosýnē) | Mnemosyne | atmiņas titāns un deviņu mūzu māte. |
| Ὠκεανός (Ōceanós) | Oceanus | Okeāna titāns, lielā upe, kas plūst ap zemi. |
| Φοίβη (Phoíbē) | Fēbe | Pravietojumu titāns un Koeusa sieva. |
| Ῥέα (Rhéa) | Rhea | auglības un mātes titāns. Viņa ir Krona māsa un sieva, Dzeusa, Hades, Poseidona, Hēras, Demetras un Hestijas māte. |
| Τηθύς (Tēthýs) | Tethys | Okeāna sieva, upju, strūklaku un mākoņu māte. |
| Θεία (Theía) | Theia | redzes un debesu gaismas titāns. Viņa ir Hiperiona sieva un Heliosa, Selēnas un Eosas māte. |
| Θέμις (Thémis) | Themis | Dievišķo likumu un kārtības titāns. |
| Citi titāni |
| Ἀστερία (Astería) | Asteria | Titāns par orākuliem un krītošām zvaigznēm. |
| Ἀστραῖος (Astraîos) | Astraeus | Krēslas titāns, zvaigznes un planētas un astroloģijas māksla. |
| Ἄτλας (Átlas) | Atlas | Titāns, kuru Dzeuss piespieda nest debesis uz saviem pleciem. Iapeta dēls. |
| Αὔρα (Aúra) | Aura | vēja un agra rīta gaisa titāns. |
| Διώνη (Diṓnē) | Dione | Dodonas orākula titāns. |
| Ἠώς (Ēṓs) | Eos | Rītausmas titāns. |
| Ἐπιμηθεύς (Epimētheús) | Epimetejs | Titāns no pārdomām un attaisnojumiem. |
| Εὐρυβία (Eurybía) | Eurybia | Jūru titāns un Kriusa sieva. |
| Εὐρυνόμη (Eurynómē) | Eurynome | Ganību titāns un Dzeva trīs harītu māte. |
| Ἥλιος (Hḗlios) | Helios | Saules titāns un zvērestu sargs. |
| Κλυμένη (Clyménē) | Asia | Vai Klīmene. Slavas un neslavas titāns, Iapeta sieva. |
| Λήλαντος (Lēlantos) | Lelantos | Gaisa un mednieku titāns. |
| Λητώ (Lētṓ) | Leto | Mātes titāns un dvīņu Artemīdas un Apolona māte. |
| Μενοίτιος (Menoítios) | Menoetius | dusmu, pārsteidzīgas rīcības un mirstības titāns. Nogalināts Dzeusam. |
| Μῆτις (Mē̂tis) | Metis | Gudrības, padomu un viltības titāns. |
| Ὀφίων (Ophíōn) | Ophion | Vecākais Titāns. Dažās mīta versijās viņš pārvaldīja Zemi kopā ar savu sievu Eirinomi, pirms Krons viņu gāza. Citā aprakstā viņš aprakstīts kā čūska. |
| Πάλλας (Pállas) | Pallas | Kara titāns. Titanomahijas laikā viņu nogalināja Atēna. |
| Πέρσης (Pérsēs) | Perses | iznīcības un miera titāns. |
| Προμηθεύς (Promētheús) | Prometejs | Pārdomu un viltības titāns. Cilvēku radītājs. |
| Σελήνη (Selḗnē) | Selene | Mēness titāns. |
| Στύξ (Stýx) | Styx | Stīksa upes titāns pazemes pasaulē. Naida personifikācija. |
Giants
Milži (Γίγαντες, Gigantes) bija Gajas bērni. Viņa tika apaugļota ar Urāna asinīm pēc tam, kad Urānu izkastrēja viņa dēls Krons. Pēc tam, kad titāni zaudēja karu pret olimpiešiem, Gaija lika milžiem sacelties pret olimpiešiem, lai atjaunotu titānu varu. Olimpieši saņēma palīdzību no varoņa Hērakla, lai apturētu milžus. Šis karš bija Gigantomahija.
- Hekatonkheires (Ἑκατόγχειρες), simtkāji. Trīs milzīgi spēcīgu vētru dievi. Urāna un Gajas dēli. Katram no tiem ir atšķirīgas īpašības.
- Briareus jeb Aigaions (Βριάρεως), Enerģiskais
- Cottus (Κόττος), Dusmīgs
- Ģīģs (Γύγης), Lielais
- Agrijs (Ἄγριος), cilvēkēdājs - traķiešu milzis, kas bija puscilvēks un puslācis.
- Alkionejs (Ἀλκυονεύς), vecākais no traķiešu milžiem, kuru nogalināja Hērakls.
- Aloadae (Ἀλῳάδαι), dvīņi milži, kas mēģināja ielauzties debesīs.
- Otos (Ότος)
- Efialts (Εφιάλτης)
- Antejs (Ἀνταῖος), lībiešu milzis, kurš līdz nāvei cīnījās ar visiem, kas apmeklēja Lībiju. Viņu nogalināja Hērakls.
- Argus Panoptes (Ἄργος Πανόπτης), simtacis milzis, kas sargāja Io.
- Kiklopi (vecākie), trīs vienacis milži, kas izgatavoja Dzeusam zibens spērienus.
- Arges (Ἄργης)
- Brontes (Βρόντης)
- Steropes (Στερόπης)
- Polifēms (Πολύφημος), ciklops, kas uz īsu brīdi sagūstīja Odiseju un viņa vīrus, bet pēc tam varonis viņu apžilbināja.
- Encelads (Ἐγκέλαδος), viens no traku milžiem, kas cīnījās pret dieviem.
- Ģēgeņi (Γηγενέες) - sešroču milžu cilts, ar kuru cīnījās argonauti Misijas Lāču kalnā.
- Ģerions (Γηρυών), milzis ar trīs ķermeņa daļām un četriem spārniem, kas dzīvoja Eritejas salā.
- Laestrigoņi (Λαιστρυγόνες), cilvēkēdāju milžu cilts, ko Odisejs sastapa savos ceļojumos.
- Orions (Ὠρίων), milzu mednieks, kuru Dzeuss novietoja starp zvaigznēm kā Oriona zvaigznāju.
- Porfīrions (Πορφυρίων), traku milžu karalis. Viņu nogalināja Herakls un Dzeuss ar bultām un zibens spērieniem pēc tam, kad viņš mēģināja izvarot Hēru.
- Taloss (Τάλως), milzis, ko Hefaists izkalis no bronzas. Zevs viņu iedeva savai mīļotajai Eiropai par miesassargu.
- Tityos (Τίτυος), milzis, ko Apolons un Artemīda nogalināja, kad viņš mēģināja izvarot viņu māti Leto.
- Tifons (Τυφῶν), briesmīgs vētras milzis, kas tika sakauts un ieslodzīts Tartara bedrēs.
Personificēti jēdzieni
- Achlys (Ἀχλύς), bēdu un skumju gars, jeb nebeidzamā nakts.
- Adefāgija (Ἀδηφαγία), alkatības gars
- Adikia (Ἀδικία), netaisnības un nepareizas rīcības gars
- Aergia (Ἀεργία), slinkuma gars
- Agons (Ἀγών), sacensību gars, kuram bija altāris Olimpijā, kur notika olimpiskās spēles.
- Aidos (Αἰδώς), pieticības un cieņas gars
- Aisa (Αἴσα), likteņa personifikācija
- Alala (Ἀλαλά), kara sauciena gars
- Alastors (Ἀλάστωρ), asinssodu un atriebības gars
- Aletheia (Ἀλήθεια), patiesības gars
- Algea (Ἄλγεα), sāpju un ciešanu gari
- Achos (Ἄχος), nepatikšanas vai bēdas
- Ania (Ἀνία), sāpes vai ciešanas
- Lupe (Λύπη), sāpes vai skumjas
- Alke (Ἀλκή), spēju un drosmes gars
- Amehānija (Ἀμηχανία), bezpalīdzības gars
- Amphilogiai (Ἀμφιλογίαι), strīdu un debašu gari
- Anaideja (Ἀναίδεια), nežēlības gars, un nepiedodošā
- Androktasiai (Ἀνδροκτασίαι), nogalināšanas gari kaujās.
- Angelia (Ἀγγελία), ziņojumu un paziņojumu gars
- Apate (Ἀπάτη), viltus gars
- Afēlija (Ἀφέλεια), vienkāršības gars
- Aporija (Ἀπορία), grūtību gars
- Āri (Ἀραί), lāstu gari
- Arete (Ἀρετή), tikumības un labestības gars
- Atē (Ἄτη), ļaunuma, maldu un postījumu gars.
- Bia (Βία), spēka, varas un spēka gars
- Caerus (Καιρός), iespēju gars
- Corus (Κόρος), pārgalvības gars
- Deimos (Δεῖμος), baiļu gars
- Dikaiosyne (Δικαιοσύνη), taisnīguma gars
- Dike (Δίκη), tiesību un taisnīga sprieduma gars
- Dolos (Δόλος), viltības un maldināšanas gars
- Dysnomia (Δυσνομία), anarhijas un beztiesiskuma gars
- Dyssebeia (Δυσσέβεια), necieņas pret dieviem gars
- Eirene (Εἰρήνη), miera dieviete
- Ekecheiria (Ἐκεχειρία), pamiera gars un cīņu apturēšana; godināts olimpiskajās spēlēs.
- Eleos (Ἔλεος), žēlsirdības, žēlsirdības un līdzjūtības gars.
- Elpis (Ἐλπίς), cerības gars
- Epifrons (Ἐπίφρων), rūpīgas domāšanas gars
- Eris (Ἔρις), strīdu un nesaskaņu gars
- Anteros (Ἀντέρως), mīlestības dievs, kas atgriežas
- Eross (Ἔρως), mīlestības un seksa dievs
- Hedylogos (Ἡδύλογος), glaimju un flirta dievs
- Himeros (Ἵμερος), seksuālās iekāres dievs
- Pothos (Πόθος), iekāres dievs
- Eukleja (Εὔκλεια), godības gars
- Eulabeia (Εὐλάβεια), piesardzības un piesardzības gars
- Eunomija (Εὐνομία), likuma un kārtības dieviete.
- Eupheme (Εὐφήμη), slavas, aplausu un triumfa saucienu gars.
- Eupraxia (Eὐπραξία), labsajūtas gars
- Eusebeia (Eὐσέβεια), lojalitātes, pienākuma un cieņas gars.
- Euthenia (Εὐθενία), bagātības gars
- Gelos (Γέλως), smieklu gars
- Geras (Γῆρας), vecuma gars
- Harmonija (Ἁρμονία), harmonijas dieviete
- Hebe (Ήβη), jaunības dieviete
- Hedone (Ἡδονή), prieka un jautrības gars
- Heimarmene (Εἵμαρμένη), visuma likteņa personifikācija
- Homados (Ὅμαδος), kaujas trokšņa gars
- Homonoia (Ὁμόνοια), vienošanās gars
- Horkos (Ὅρκος), zvērestu gars
- Horme (Ὁρμή), enerģiskas darbības, impulsa vai pūļu gars
- Hybris (Ὕβρις), sadistiskas uzvedības gars
- Hipnos (Ὕπνος), miega dievs
- Hysminai (Ὑσμῖναι), cīņas un kaujas gari.
- Ioke (Ἰωκή), kauju gars
- Kakia (Kακία), slikto ieradumu un sliktas morāles gars
- Kalokagathia (Καλοκαγαθία), cēluma gars
- Keres (Κῆρες), vardarbīgas nāves gari.
- Koalemos (Κοάλεμος), muļķības gars
- Kratos (Κράτος), spēka un varas gars
- Kydoimos (Κυδοιμός), sajukuma un kaujas trokšņa gars
- Lethe (Λήθη), aizmirstības gars un viena no pazemes upēm.
- Limos (Λιμός), bada un bada gars
- Litae (Λιταί), lūgšanu gari
- Līsa (Λύσσα), dusmu gars
- Mačai (Μάχαι), cīņas un kaujas gari
- Mania (Μανία), neprāta gars vai gari
- Moirai (Μοίραι) jeb "likteņi"
- Kloti (Κλωθώ), kas vērpj dzīvības pavedienu.
- Lachesis (Λάχεσις), kas mēra dzīvības pavedienu
- Atropos (Άτροπος), kas pārgriež dzīvības pavedienu
- Momus (Μῶμος), izsmiekla, pārmetumu un kritikas gars
- Moros (Μόρος), likteņa gars
- Neikea (τὰ Νείκη), nesaskaņu un strīdu gari.
- Nemesis (Νέμεσις), atriebības un atmaksas dieviete.
- Nīke (Νίκη), uzvaras dieviete
- Nomos (Νόμος), likuma gars
- Oizys (Ὀϊζύς), skumju gars
- Oneiroi (Ὄνειροι), sapņu gari
- Epiales (Ἐπιάλης), murgu gars
- Morfejs (Μορφεύς), sapņu dievs, kas pieņem cilvēka veidolu.
- Phantasos (Φάντασος) fantāziju gars, kas iegūst priekšmetu formu
- Fobetors (Φοβήτωρ) vai Icelos (Ἴκελος), murgu gars, kas pieņem dzīvnieku veidolu.
- Palioxis (Παλίωξις), atkāpšanās no kaujas gars
- Peitharchia (Πειθαρχία), paklausības gars
- Peitho (Πειθώ), pārliecināšanas un vilināšanas gars
- Penia (Πενία), nabadzības un trūkuma gars
- Penthus (Πένθος), sēru gars
- Pepromene (Πεπρωμένη), visuma likteņa personifikācija, līdzīga Heimarmenei.
- Pheme (Φήμη), baumu un tenku gars
- Filofrosīne (Φιλοφροσύνη), laipnības gars
- Philotes (Φιλότης), draudzības, mīlestības un seksa gars
- Phobos (Φόβος), panikas un baiļu gars
- Phonoi (Φόνοι), slepkavības un nogalināšanas gari
- Phrike (Φρίκη), šausmu gars
- Phthonus (Φθόνος), skaudības un greizsirdības gars
- Pistis (Πίστις), uzticības gars
- Poine (Ποίνη), soda gars un sods par slepkavību
- Polemos (Πόλεμος), kara personifikācija
- Ponos (Πόνος), smaga darba gars
- Poros (Πόρος), gars, kas spēj kaut ko paveikt
- Praxidike (Πραξιδίκη), taisnīguma panākšanas gars
- Proioxis (Προίωξις), vajāšanas gars kaujas laukā
- Prophasis (Πρόφασις), attaisnojuma gars
- Pseudologoi, melu gari
- Ptocheia (Πτωχεία), ubagošanas gars
- Soter (Σωτήρ) un Soteria (Σωτηρία), drošības gari.
- Sofrosīne (Σωφροσύνη), mērenības, paškontroles, atturības un piesardzības gars.
- Techne (Τέχνη), mākslas un prasmes gars
- Thanatos (Θάνατος), nāves un mirstības gars
- Thrasos (Θράσος), drosmes gars
- Tihe (Τύχη), veiksmes, nejaušības un likteņa dieviete.
- Zelos (Ζῆλος), sāncensības, uzticības, līdztiesības un skaudības gars.
Pazemes pasaules dievības
Šīs dievības dzīvoja pazemes pasaulē. Pazemes pasaules valdnieks bija Hads, kas ir minēts sadaļā "Olimpieši".
- Amfijārs (Ἀμφιάραος), varonis Septiņu karā pret Tebām. Pēc nāves viņš kļuva par pazemes elku.
- Angelos (Ἄγγελος), Dzeusa un Hēras meita, kas kļuva par pazemes dievieti.
- Askalafs (Ἀσκάλαφος), Acherona un Orfnes dēls, kas rūpējās par augļu dārziem pazemes pasaulē. Vēlāk Demetra viņu pārvērta par pūci.
- Cerbers (Κέρβερος), trīsgalvains suns, kas sargāja Hades vārtus.
- Hārons (Χάρων), Hades pārcēlājs
- Empusa (Ἔμπουσα), briesmīgi gari ar liesmām matu vietā, kazas kāju un otru kāju no bronzas. Tie ir arī Hekates kalpi.
- Erebos (Ἔρεβος), tumsas pirmatnējais dievs, kura miglas ieskauj pazemes pasauli un piepilda zemes dobumus.
- Erinijas (Ἐρινύες), fūrijas, atriebības dievietes.
- Alekto (Ἀληκτώ), nemitīgā.
- Tisifons (Τισιφόνη), slepkavības atriebējs
- Megaera (Μέγαιρα), greizsirdīgais
- Hekate (Ἑκάτη), maģijas, burvestību, nakts, spoku un nekromānijas dieviete.
- Mirušo tiesneši
- Aiakos (Αἰακός), Hades atslēgu glabātājs un Eiropas cilvēku tiesnesis. Viņš, būdams dzīvs, bija Egīnas karalis.
- Minoss (Μίνως), galīgā balsojuma tiesnesis. Viņš bija Krētas ķēniņš, kad bija dzīvs.
- Rhadamantiss (Ῥαδάμανθυς), bijušais Āzijas vīriešu likumdevējs un tiesnesis.
- Keitonīms (Κευθόνυμος), gars un Menoeta tēvs.
- Krons (Κρόνος), gāztais titānu ķēniņš; pēc atbrīvošanas no Tartara viņš kļuva par svētīto salas ķēniņu.
- Lamia (Λάμια), vampīrisks gars, kas sekoja Hekatei
- Lampades (Λαμπάδες), nimfas, kas turēja lāpas
- Gorgyra (Γοργύρα)
- Orfne (Ορφνη), Askalafa māte
- Makarija (Μακαρία), Hades meita un svētītas nāves dieviete (nav tas pats, kas Hērakla meita).
- Melinoe (Μελινόη), Persefones un Hades meita, kas pieņēma upurus, kas tika upurēti mirušo gariem.
- Menoets (Μενοίτης), gars, kas ganīja Hades lopus.
- Mormo (Μορμώ), biedējošs gars, kas sekoja Hekatei
- Nīksa (Νύξ), pirmatnējā nakts dieviete
- Persefone (Περσεφόνη), apakšpasaules karaliene, Hades sieva un pavasara dieviete.
- Pazemes pasaules upes
- Acheron (Αχέρων), sāpju upe
- Kokytos (Kωκυτός), raudu upe
- Lethe (Λήθη), aizmirstības upe
- Flegetons (Φλεγέθων), uguns upe
- Stikss (Στύξ), zvērestu upe
- Tartars (Τάρταρος), Hades tumšākās bedres pirmatnējais dievs.
- Thanatos (Θάνατος), nāves gars un Hades kalps
Jūras dievības
- Aegaeons (Αιγαίων), jūras vētru dievs un titānu draugs.
- Amfitrīte (Αμφιτρίτη), jūras dieviete un Poseidona sieva
- Benthesikyme (Βενθεσικύμη), Poseidona meita, kas dzīvoja Etiopijā.
- Brizo (Βριζώ), jūrnieku dieviete, kas sūtīja pravietiskus sapņus.
- Ceto (Κῆτώ), okeāna briesmu un jūras briesmoņu dieviete.
- Haribda (Χάρυβδις), jūras briesmonis, virpuļu un plūdmaiņu gars.
- Cymopoleia vai Kymopoleia (Κυμοπόλεια), Poseidona meita, precējusies ar milzi Briareju.
- Delfīns (Δέλφιν), delfīnu vadonis. Poseidons viņu novietoja debesīs kā zvaigžņu grupu, ko sauca par Delfīnu.
- Eidoteja (Ειδοθέα), pravietiskā jūras nimfa un Proteja meita
- Glauks (Γλαῦκος), zvejnieku un jūrnieku dievs.
- Gorgoni (Γοργόνες), trīs briesmīgi jūras gari
- Grejas (Γραῖαι) - trīs senie jūras gari, kas iemiesoja balto jūras putu. Viņiem bija viena kopīga acs un zobs.
- Deino (Δεινώ)
- Enyo (Ενυώ)
- Pemfredo (Πεμφρεδώ)
- Harpijas (Ηάρπυιαι), gari ar spārniem. Tās bija saistītas ar pēkšņiem vēja brāzmas brāzmām.
- Aello (Αελλώ) vai Aellope (Αελλώπη) vai Aellopous (Αελλόπους)
- Ocypete (Ωκυπέτη) vai Ocypode (Ωκυπόδη) vai Ocythoe (Ωκυθόη)
- Podarge (Ποδάργη) vai Podarke (Ποδάρκη)
- Celaeno (Κελαινώ)
- Nicothoe (Νικοθόη)
- Hipokampi (ἱπποκαμπος), jūras zirgi. Tie ir uz pusi zirgi ar zivs asti.
- Hydros (Ὑδρος), pirmatnējais ūdeņu dievs
- Ichtiokentauri (Ιχθυοκένταυροι), divi jūras dievi ar cilvēku ķermeņa augšdaļu, zirgu apakšējām priekšdaļām un garām zivju astēm.
- Bīts (Βύθος)
- Afros (Άφρος)
- Karkinoss (Καρκίνος), milzīgs krabis, kas sadarbojās ar hidru, lai nogalinātu Heraklu. Kad tas nomira, Hēra iecēla to debesīs kā zvaigžņu grupu, ko sauc par Vēzi.
- Ladons (Λάδων), jūras čūska ar simts galvām. Tā sargāja jūras rietumu daļu un Hesperīdu salu un zelta ābolus.
- Leikoteja (Λευκοθέα), jūras dieviete, kas palīdzēja grūtībās nonākušiem jūrniekiem.
- Nereides (Νηρηίδες), jūras nimfas
- Thetis (Θέτις), Nereīdu vadone. Viņa organizēja dzīvnieku dzimšanu jūrā.
- Aretuza (Αρετούσα), Nereja meita, kas bija pārtapusi par strūklaku.
- Galēna (Γαλήνη), mierīgo jūru dieviete
- Psamathe (Πσαμάθη), smilšaino pludmaļu dieviete
- Nereuss (Νηρέας), jūras vecis un zivju dievs.
- Nerīts (Νερίτης), jūras gars, kuru Afrodīte pārveidoja par gliemežvāku zivi.
- Okeāns (Ὠκεανός), Okeāna upes, kas plūst ap Zemi, titānu dievs.
- Palaemons (Παλαίμων), jauns jūras dievs, kas palīdzēja grūtībās nonākušiem jūrniekiem.
- Phorcys (Φόρκυς), jūras slēpto briesmu dievs
- Pontos (Πόντος), jūras pirmatnējais dievs, zivju un citu jūras radību tēvs.
- Poseidons (Ποσειδῶν), jūras karalis un jūras dievu valdnieks; arī upju, plūdu un sausuma, zemestrīču un zirgu dievs.
- Proteuss (Πρωτεύς) - pravietisks jūras dievs, kurš spēja mainīt formu. Viņš ganīja Poseidona roņus.
- Scylla (Σκύλλα), briesmīga jūras dieviete
- Sirēnas (Σειρῆνες) - jūras nimfas, kas ar savu dziesmu vilināja jūrniekus nāvē.
- Aglaope (Αγλαόπη) vai Aglaophonos (Αγλαόφωνος) vai Aglaopheme (Αγλαοφήμη)
- Himerope (Ίμερόπη)
- Leikozija (Λευκοσία)
- Ligeia (Λιγεία)
- Molpe (Μολπή)
- Partenope (Παρθενόπη)
- Peisinoe (Πεισινόη) vai Peisithoe (Πεισιθόη)
- Raidne (Ραίδνη)
- Teles (Τέλης)
- Thelchtereia (Θελχτήρεια)
- Thelxiope (Θελξιόπη) vai Thelxiepeia (Θελξιέπεια)
- Telhīni (Τελχινες), jūras gari no Rodas salas. Dievi tos nogalināja, kad tie pievērsās ļaunai maģijai.
- Actaeus (Ακταιος)
- Argyron (Αργυρών)
- Atabyrius (Αταβύριος)
- Chalcon (Χαλκών)
- Chryson (Χρυσών)
- Damon (Δαμων) vai Demonax (Δημώναξ)
- Damnameneus (Δαμναμενεύς)
- Deksiteja (Δεξιθέα), Minosa māte Euksantija
- Lycos (Λύκος) vai Lyktos (Λύκτος)
- Lysagora (Λυσαγόρα)
- Makelo (Μακελώ)
- Megalesius (Μεγαλήσιος)
- Mylas (Μύλας)
- Nikon (Νίκων)
- Ormenos (Ορμενος)
- Simon (Σίμων)
- Skelmis (Σκελμις)
- Tetija (Τηθύς), Okeāna sieva, upju, strūklaku un mākoņu māte.
- Thalassa (Θάλασσα), jūras pirmatnējais gars un Pontas sieva
- Taumas (Θαῦμας), jūras brīnumu dievs
- Thoosa (Θόοσα), spēcīgo straumju dieviete
- Triteja (Τριτεια), Tritona meita un Āresa draudzene
- Tritons (Τρίτων), Poseidona dēls un vēstnesis. Viņam bija cilvēka ķermenis un zivs aste.
Debesu dievības
- Ahelois (Ἀχελωΐς), mazā mēness dieviete.
- Ēols (Aiolos, Αίολος), vēju dievs
- Ēters (Αιθήρ), gaisa pirmatnējais dievs
- Alectrona (Αλεκτρονα), rītausmas vai pamošanās dieviete
- Anemoi, vēju dievi
·
- Boreas (Βορέας), ziemeļu vēja un ziemas dievs
- Eiruss (Εύρος), austrumu vai dienvidaustrumu vēja dievs
- Notus (Νότος) dienvidu vēja dievs
- Zefīrs (Ζέφυρος), rietumu vēja dievs
- Aparctias (Απαρκτίας), cits ziemeļu vēja nosaukums (nav tas pats gars kā Boreas).
- Afelīts (Αφηλιώτης), austrumu vēja dievs (kad Eiruss tiek uzskatīts par dienvidaustrumu vēju).
- Argestes (Αργέστης), cits rietumu vai ziemeļrietumu vēja nosaukums.
- Caicias (Καικίας), ziemeļaustrumu vēja dievs
- Circios (Κίρκιος) vai Thraskias (Θρασκίας), ziemeļu un ziemeļrietumu vēja dievs.
- Eironots (Ευρονότος), dienvidaustrumu vēja dievs
- Lūpas (Λίψ), dienvidrietumu vēja dievs
- Skeirons (Σκείρων), ziemeļrietumu vēja dievs
- Apolons, saules un gaismas, zināšanu, mūzikas un dziedināšanas dievs.
- Arke (Άρκη), titānu vēstnese un Irisas dvīņumāsa
- Astraios (Ἀστραῖος), titānu zvaigžņu, planētu un astroloģijas dievs
- Astra Planeti (Αστρα Πλανετοι), piecu "klīstošo zvaigžņu" (planētu, kas redzamas no Zemes) dievi.
- Stilbons (Στιλβών), Hermaona dievs, Merkura planēta
- Eosfors (Ηωσφόρος), Veneras rīta zvaigznes dievs.
- Hespers (Ἓσπερος), Veneras vakara zvaigznes dievs
- Pyroeis (Πυρόεις), Areios, Marsa planētas dievs
- Faetons (Φαέθων), Diosa dievs, Jupitera planēta
- Faenons (Φαίνων), Kroniona, planētas Saturns, dievs
- Aurai (Αὖραι), vēsā vēja nimfas
- Aura (Αὖρα), vēja un agra rīta gaisa dieviete.
- haoss (Χάος), kas simbolizēja zemāko atmosfēru, kas ieskauj zemi.
- Chione (Χιόνη), sniega dieviete un Boreasa meita
- Helios (Ἥλιος), titānu saules dievs un zvērestu sargs.
- Selēna (Σελήνη), titāņu mēness dieviete
- Eos (Ἠώς), titāņu rītausmas dieviete
- Hemera (Ημέρα), pirmatnējā dienas gaismas dieviete
- Hēra (Ήρα), debesu karaliene, gaisa un zvaigžņu dieviete.
- Herse (Ἕρση), rīta rasas dieviete
- Hesperīdes (Ἑσπερίδες)
- Īrisa (Ίρις), varavīksnes dieviete un dievu vēstnese.
- Nefeļi (Νεφήλαι), mākoņu nimfas
- Ouranos (Ουρανός), debesu pirmatnējais dievs
- Pandija (Πανδία), Selēnas un Dzeusa meita
- Plejādes (Πλειάδες), zvaigžņu dievietes, kas nosauktas to vārdā.
- Alcyone (Αλκυόνη)
- Sterope (Στερόπη)
- Celaeno (Κελαινώ)
- Elektra (Ηλέκτρα)
- Maia (Μαία)
- Merope (Μερόπη)
- Taygete (Ταϋγέτη)
- Dzeuss (Ζεύς), debesu karalis un debesu, pērkona un zibens dievs.
Lauku dievības
- Aetna (Αἴτνη), Etnas, vulkāna Sicīlijā, dieviete.
- Amfiktionis (Αμφικτυονίς), vīna un tautu draudzības dieviete. Tas ir vietējais dievietes Demetras vārds.
- Anthousai (Ανθούσαι), ziedu nimfas
- Aristaejs (Ἀρισταῖος), biškopības, siera ražošanas, lopkopības, olīvu audzēšanas un medību dievs.
- Attis (Άττις), augu dievs un Kibelas dzīvesbiedrs
- Britomartis (Βριτόμαρτις), krietiešu medību un zvejas tīklu dieviete.
- Cabeiri (Κάβειροι), dievi vai gari, kas rūpējās par Lemnosas un Samotrakas salu mistērijām.
- Aitnaios (Αιτναιος)
- Alkon (Αλκων)
- Eurymedon (Ευρυμεδών)
- Onnes (Όννης)
- Tonas (Τόννης)
- Kentauri (Κένταυροι), puscilvēku un puszirgu rase.
- Asbolus (Άσβολος)
- Hariklo (Χαρικλώ), Hirona sieva
- Hīrons (Χείρων), vecākais un gudrākais no kentauriem.
- Eurytion (Ευρυτιων)
- Nessus (Νέσσος), prāmja pārcēlājs pie Eiēnas upes
- Pholus (Φώλος)
- Cerkopi (Κέρκοπες) - pērtiķiem līdzīgu zagļu pāris, kas dzīvoja Līdijā, Anatolijas rietumos.
- Akmon (Ακμών)
- Passalos (Πάσσαλος)
- Hloris (Χλωρίς), ziedu dieviete un Zefīra sieva.
- Koms (Κόμος), svinību un ballīšu dievs
- Korimbs (Κόρυμβος), efejas augļu dievs
- Kuretes (Κουρέτες) pieskatīja mazuli Dzeusu Idas kalnā. Viņi ir ļoti līdzīgi Korībantiem.
- Kibele (Κυβέλη), kalnu un dabas dieviete. Viņa bija frīģu dieviete, kuru pieņēma grieķi. Viņa bija saistīta ar Reju.
- Daktiļi (Δάκτυλοι), maznozīmīgas dievības, kas sākotnēji attēloja rokas pirkstus.
- Acmon (Ακμών)
- Damnameneus (Δαμναμενεύς)
- Delas (Δήλας)
- Epimeds (Επιμήδης)
- Herakls (nav tas pats, kas varonis ar šo vārdu)
- Iasios (Ιάσιος)
- Kelmis (Κελμις)
- Skythes (Σκύθης)
- Titias (Τιτίας), Kibelas draugs
- Cyllenus (Κύλληνος), Kibelas draugs
- Dionīss (Διόνυσος), vīna, ballīšu un savvaļas augu dievs
- Dryades (Δρυάδες), koku un mežu nimfas
- Epimeliades (Επιμελίδες), nimfas, kas sargāja aitu ganāmpulkus
- Gaja (Γαία), pirmatnējā zemes dieviete
- Hamadryades (Αμαδρυάδες), ozolu sausokņi
- Hekaters (Ηεκατερος), mazs dievs, kurš dziedāja hekateri - deju, kurā bija iesaistītas ātras roku kustības.
- Hefaists (Ήφαιστος), metālapstrādes dievs
- Hermess (Ερμής), ceļu, ganāmpulku un ganāmpulku dievs
- Horae (Ώρες), stundas
- Likuma un kārtības dievietes
- Eunomia (Ευνομία), labas kārtības un likumu gars
- Dike (Δίκη), morālās kārtības un taisnīguma gars
- Eirene (Ειρήνη), miera gars
- Thallo (Θαλλώ), pavasara, pumpuru un ziedēšanas dieviete.
- Auxo (Αυξώ), pavasara izaugsmes dieviete
- Karpo (Καρπώ), rudens, ražas novākšanas un augļu dieviete
- Fērusa (Φέρουσα), vielas dieviete
- Euporija (Ευπορίη), pārpilnības dieviete
- Orthosie (Ορθοσίη), labklājības dieviete
- Auge (Αυγή), pirmā rīta gaisma
- Anatole (Ανατολή) vai Anatolija (Ανατολία), saullēkts
- Mousika jeb Musica (Μουσική), rīta mūzikas un mācību stunda.
- Gymnastika, Gymnastica (Γυμναστίκή) vai Gymnasia (Γυμνασία), rīta vingrošanas stunda
- Nymphe (Νυμφή), rīta peldēšanās un mazgāšanās stunda.
- Mesembria (Μεσημβρία), pusdienlaiks
- Sponde (Σπονδή), pēc pusdienām ielejamais dzēriens
- Elete, lūgšana, pirmā no pēcpusdienas darba stundām
- Akte, Acte (Ακτή) vai Cypris (Κυπρίς), ēšana un izklaide, otrais pēcpusdienas darba laiks.
- Hesperis (Έσπερίς), vakars
- Dysis (Δύσις), saulriets
- Arktos (Άρκτος), nakts debesis
- Eiar (Είαρ), pavasaris
- Theros (Θέρος), vasara
- Pthinoporon (Φθινόπωρον), rudens
- Cheimon (Χειμών), ziema
- Korībantes (Κορύβαντες), dejotāji, kas pielūdza Kibeli.
- Damnijs (Δαμνεύς)
- Idaios (Ιδαίος)
- Kyrbas (Κύρβας)
- Okythoos (Ωκύθοος)
- Prymneus (Πρυμνεύς)
- Pirhihs (Πυρῥιχος), lauku deju dievs
- Maenādes (μαινάδες), trakas nimfas, kas seko Dionīsam.
- Methe (Μέθη), dzēruma nimfa
- Meliae (Μελίαι), medus un oša nimfas
- Naiades (Ναιάδες), saldūdens nimfas
- Dafne (Δάφνη)
- Metope (Μετώπη)
- Minthe (Μίνθη)
- Nymphai Hyperboreioi (Νύμφαι Υπερβόρειοι), dažādu loka šaušanas aspektu dievi.
- Hekaerge (Εκαέργη), pārstāvēja distancēšanos
- Loxo (Λοξώ), pārstāvēta trajektorija
- Oupis (Ουπις), pārstāvētais mērķis
- Oreades (Ὀρεάδες), kalnu nimfas
- Adrasteja (Αδράστεια), Zaula bērna aukle
- Atbalss (Ηχώ), nimfa, kas nolādēta nekad nerunāt, tikai atkārtot citu vārdus.
- Oceanides (Ωκεανίδες), saldūdens nimfas. Galvenās bija:
- Beroe (Βερόη), Afrodītes un Adonisa meita, kuru savaldzināja gan Dionīss, gan Poseidons.
- Kalipso (Καλυψώ)
- Clytie (Κλυτίη)
- Eidija (Ειδυια), jaunākā no okeanīdēm
- Ourea (Ούρος), kalnu pirmatnējie dievi
- Palici (Παλικοί) - dievu pāris, kas rūpējās par Sicīlijas geizeriem un termālajiem avotiem.
- Pan (Πάν), ganu, ganību un auglības dievs
- Potamoi, upju dievi
- Aheloss (Αχέλους), lielākais no upju dieviem
- Acis (Άκις)
- Acheron (Αχέρων)
- Alfejs (Αλφειός)
- Asopus (Ασωπός)
- Cladeus (Κλάδεος)
- Eurotas (Ευρώτας)
- Cocytus (Kωκυτός)
- Lethe (λήθη)
- Peneus (Πηνειός)
- Flegetons (Φλεγέθων)
- Stikss (Στύξ)
- Scamander (Σκάμανδρος)
- Priaps (Πρίαπος), auglības un dārzu dievs
- Rhea (Ῥέα), lielā māte un kalnu tuksneša karaliene.
- Sātīri (Σάτυροι), auglības gari
- Krotos (Κρότος), mednieks un mūziķis, kas dzīvoja kopā ar mūzām Helikona kalnā.
- Silēns (Σειληνός), senais deju un vīna dievs.
- Telete (Τελέτη), iesvētīšanas dieviete Bakha orģijās.
- Zagreuss (Ζαγρεύς), pirmā Dionīsa inkarnācija orfiskajos misterijos.
Lauksaimniecības dievības
- Adonis (Άδωνις), dzīvības, nāves un atdzimšanas dievība.
- Afeja (Αφαία), mazā lauksaimniecības un auglības dieviete
- Carme (Κάρμη), ražas svētku gars Krētā
- Karmanors (Καρμάνωρ), krietiešu ražas dievs
- Hrizotēma (Χρυσόθεμις), ražas svētku "Zelta ieražu" dieviete, Demetras un Karmanora meita.
- Kiamīti (Κυαμίτης), pupiņu pusdievs
- Demetra (Δημήτηρ), auglības, lauksaimniecības un ražas dieviete.
- Despoina, Poseidona un Demetras meita, Arkādijas mistēriju dieviete.
- Dionīss (Διόνυσος), vīna un vīnogu audzēšanas dievs
- Eunostus (Εύνοστος), miltu dzirnavu dieviete
- Hestija (Ἑστία), pavarda un maizes cepšanas dieviete.
- Persefone (Περσεφόνη), apakšpasaules karaliene, Hades sieva un pavasara augšanas dieviete.
- Filomēls (Φιλόμελος), lauksaimniecības pusdievs. Viņš esot izgudrojis ratiņus un arklu.
- Plūts (Πλοῦτος), bagātības dievs, tostarp lauksaimniecības bagātības, Demetras dēls.
Deificēti mirstīgie
- Ahils (Ἀχιλλεύς), Trojas kara varonis
- Aiakos (Αἰακός), Egīnas karalis. Pēc nāves viņš tika iecelts par mirušo tiesnesi pazemes pasaulē.
- Eols (Aiolos) (Αἴολος), Tesālijas karalis. Dzeuss viņu padarīja par nemirstīgo vēju karali.
- Amfijārs (Ἀμφιάραος), varonis Septiņu karā pret Tebām. Pēc nāves viņš kļuva par pazemes elku.
- Ariadne (Αριάδνη), Krētas princese, kas kļuva par Dionīsa nemirstīgo sievu.
- Aristaejs (Ἀρισταῖος), Tesālijas varonis. Par saviem izgudrojumiem viņš tika iemūžināts kā biškopības, siera gatavošanas, lopkopības, olīvu audzēšanas un medību dievs.
- Asklepijs (Ἀσκληπιός), dziednieks no Tesālijas un Apolona dēls. Viņu nogalināja Dzeuss, bet vēlāk viņš tika ievietots debesīs kā zvaigžņu grupa, ko sauc par Ofiuhu.
- Attis (Ἄττις), Kibelas dzīvesbiedrs. Viņam tika piešķirta nemirstība kā vienam no viņas pavadoņiem.
- Bolina (Βολίνα), mirstīga sieviete, kuru Apolons pārvērta par nimfu.
- Dioskuri (Διόσκουροι), dievišķie dvīņi
- Rīcine (Κάστωρ)
- Pollux (Πολυδεύκης)
- Endimions (Ἐνδυμίων), Selēnas mīļākais. Viņam tika likts mūžīgi gulēt, lai viņš nekad nenovecotu.
- Ganimeds (Γανυμήδης), skaists Trojas princis. Viņu nolaupīja Dzeuss un padarīja par dievu kausu nesēju.
- Glauks (Γλαῦκος), zvejnieku dievs, kurš kļuva nemirstīgs pēc maģiskas zāles apēšanas.
- Hemiteja (Ἡμιθέα) un Partenos (Παρθένος), Naksas princeses, kas ielēca jūrā, lai izvairītos no dusmīgā tēva. Apolons pārvērta viņas par pusdievēm.
- Herakls (Ἡρακλῆς), dievišķais varonis
- Lampsace (Λαμψάκη), bebriešu princese, kas tika pielūgta kā dieviete par palīdzību grieķiem.
- Minoss (Μίνως), Krētas ķēniņš. Pēc nāves viņš tika iecelts par mirušo tiesnesi pazemes pasaulē.
- Ino (Ἰνώ), Tēbu princese, kas kļuva par jūras dievieti Leikotēju.
- Leucipīdes (Λευκιππίδες), Diokūrijas sievas
- Febe (Φοίβη), Polluksa sieva
- Hilaeira (Ἱλάειρα), Kastora sieva
- Oritija (Ὠρείθυια), Atēnu princese. Viņu nolaupīja Boreass un padarīja par kalnu vēju dievieti.
- Palaemons (Παλαίμων), Tēbu princis, kas kopā ar savu māti Ino kļuva par jūras dievu.
- Filonoe (Φυλονόη), Tindara un Ledas meita. Artemīda viņu padarīja nemirstīgu.
- Psihe (Ψυχή), dvēseles dieviete
Veselības dievības
- Apolons, dziedināšanas un medicīnas dievs
- Asklepijs (Ασκληπιός), dziedināšanas dievs
- Aceso, brūču dziedināšanas un slimību dziedināšanas dieviete.
- Egle, ļoti labas veselības dieviete
- Epione (Ἠπιόνη), sāpju apturēšanas dieviete
- Hygieia (Υγεία), tīrības un veselības dieviete.
- Iaso (Ἰασώ), dziedniecības un dziedināšanas dieviete.
- Panaceja (Πανάκεια), dziedināšanas dieviete
- Telesfors (Τελεσφόρος), atveseļošanās pēc slimības vai traumas pusdievs
Citas dievības
- Akratopotes (Ἀκρατοπότης), nesajaukta vīna un paškontroles trūkuma dievs.
- Agdistis (Ἄγδιστις), dabas dievība, kurai bija gan vīriešu, gan sieviešu dzimumorgāni.
- Aleksiares un Anikets (Αλεξιαρης un Ανικητος), Herakla dvīņi, kuri bija saistīti ar aizsardzību.
- Afrodīts (Ἀφρόδιτος), Afrodītes vīriešu dzimtes versija, no Kipras.
- Astraea (Αστραία), jaunava, taisnīguma dieviete
- Auxesia (Αυξησία) un Damia (Δαμία), divas vietējās auglības dievietes.
- Charites (Χάριτες), burvības, skaistuma, dabas, radošuma un auglības dievietes.
· Agleja (Αγλαΐα), skaistuma, rotāšanas un godības dieviete. Viņas tēvs ir Kupids jeb Eross.
· Eifrosīne (Εὐφροσύνη), prieka dieviete
· Tālija (Θάλεια), svinību un banketu dieviete
· Hegemone (Ηγεμόνη), augu dieviete
· Antheia (Άνθεια), ziedu dieviete
· Pasithea (Πασιθέα), atpūtas un relaksācijas dieviete
· Kleta (Κλήτα), "krāšņā"
· Phaenna (Φαέννα), "mirdzošā".
· Eudaimonia (Ευδαιμονία), "laime".
· Euthymia (Ευθυμία), "labs garastāvoklis".
· Calleis (Καλλείς), "skaistums"
· Paidia (Παιδία), "spēle, izklaide"
· Pandaisia (Πανδαισία), "mielasts visiem".
· Pannychis (Παννυχίς), "svētki"
- Ceraons (Κεραων), vīna sajaukšanas pusdievs
- Chrysus (Χρύσος), zelta gars
- Circe (Κίρκη), maģijas dieviete. Viņa bija ragana, kas dzīvoja Eejas salā.
- Daemones Ceramici (Δαίμονες Κεραμικοί), pieci gari, kas nomocīja podniekus.
- Syntribos (Σύντριβος), tas, kas sagrauj
- Smaragos (Σμάραγος), tas, kas sadragā
- Asbetos (Ασβετος), tas, kurš lāpās
- Sabaktes (Σαβάκτης), tas, kas iznīcina
- Omodamos (Ομόδαμος), crudebake
- Deipnijs (Δειπνεύς), maizes cepšanas pusdievs
- Eiresione (Ειρεσιώνη), olīvu zara personifikācija
- Eileitija (Εἰλείθυια), dzemdību dieviete
- Enijas (Ενυάλιος), mazākais kara dievs
- Enyo (Ἐνυώ), postošā kara dieviete
- Harpokrāts (Ἁρποκράτης), klusuma dievs
- Hermafrodīts (Ἑρμάφρόδιτός), hermafrodītu un vīrišķīgo vīriešu dievs
- Himenajs (Ὑμέναιος), laulību un laulību svētku dievs
- Ichnaea (Ιχναία), izsekošanas dieviete
- Iynx (Ιύνξ), mīlestības valdzinājuma dieviete
- Matton (Μάττων), mīklas mīcīšanas pusdievs
- Mūzas (Μούσαι), mūzikas, dziesmu un deju dievietes, dzejnieku iedvesmas avots.
- Titāns Mūzas, Gajas un Urāna meitas
- Aoide (Ἀοιδή), dziesmu mūza
- Arche (Αρχή), izcelsmes mūza
- Melete (Μελέτη), meditācijas un prakses mūza
- Mneme (Μνήμη), atmiņu mūza
- Thelxinoe (Θελξιινόη), kas apbūra prātus
- Olimpiskās Mūzas, Dzeusa un Mnemosīnes meitas
- Kalliope (Καλλιόπη), episkās dzejas mūza
- Klio (Κλειώ), vēstures mūza
- Erato (Ερατώ), erotiskās dzejas mūza
- Euterpe (Ευτέρπη), liriskās dzejas mūza
- Melpomene (Μελπομένη), traģēdijas mūza
- Polihimnija (Πολυμνία vai Πολύμνια), svētās dzejas mūza
- Terpsihore (Τερψιχόρη), dejas un kora dzejas mūza
- Tālija (Θάλεια), komēdijas un bukoļu dzejas mūza
- Urania (Ουρανία), astronomijas mūza
- Jaunākās mūzas, Apolona meitas
- Cephisso (Κεφισσώ)
- Apollonis (Απολλωνίς)
- Borysthenis (Βορυσθενίς)
- Hipate (Υπάτη), viena no trim liras mūzām.
- Mese (Μέση), viena no trim liras mūzām
- Nete (Νήτη), viena no trim liras mūzām
- Polymatheia (Πολυμάθεια), zināšanu mūza
- Palaestra (Παλαίστρα), cīņas dieviete
- Rhapso (Ραψώ), mazā dieviete vai nimfa, kuru pielūdza Atēnās
