Valstu rangu saraksts pēc cilvēka attīstības indeksa (HDI) — 2011 ANO pārskats
Šis ir saraksts ar visām valstīm pēc tautas attīstības indeksa, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas ziņojumā par tautas attīstību (publicēts 2011. gada 2. novembrī, sastādīts, pamatojoties uz aplēsēm par 2011. gadu). Ziņojumā iekļautas 185 ANO dalībvalstis (no 193), kā arī Honkonga (Ķīnas Tautas Republika) un Palestīnas teritorijas; astoņas ANO dalībvalstis nav iekļautas datu trūkuma dēļ. Salīdzinājumam ziņojumā iekļauti arī pasaules reģionu un valstu grupu vidējie HDI rādītāji.
Cilvēka attīstības indekss (HDI) ir salīdzinošs rādītājs, kas mēra trīs galvenus attīstības aspektus: veselību (paredzamo dzīves ilgumu), izglītību (vidējo gadu skaitu izglītībā un sagaidāmās mācību gaitas) un dzīves līmeni (ienākumus uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes). HDI aprēķina kā šo trīs normalizēto komponentu ģeometrisko vidējo, nodrošinot iespēju salīdzināt valstu rezultātus starptautiskā līmenī. Indeksu 1990. gadā izstrādāja Pakistānas ekonomists Mahbub ul Haq un Indijas ekonomists Amartya Sen.
HDI vērtības tiek grupētas četrās plašās cilvēka attīstības kategorijās, kuru robežas 2011. gada ziņojumā ir aptuveni šādas:
Ļoti augsta cilvēka attīstība (HDI ≥ 0,800), Augsta cilvēka attīstība (0,700–0,799), Vidēja cilvēka attīstība (0,500–0,699) un Zema cilvēka attīstība (HDI < 0,500). Kopumā sarakstā ietvertajā 187 teritoriju kopumā lielākā daļa kategoriju satur 47 ierakstus, bet viena kategorija — 46, kas atspoguļo iekļauto valstu un teritoriju skaitu.
No 2007. līdz 2010. gadam pirmās divas kategorijas bieži tika apzīmētas kā attīstītās valstis, savukārt pēdējās divas — kā jaunattīstības valstis. 2007. gada ziņojumā kategorija "augsta cilvēkresursu attīstība" tika sadalīta divās atsevišķās grupās — "ļoti augsta" un "augsta" —, lai labāk atspoguļotu starpību starp visaugstāk attīstītajām valstīm.
Metodoloģija, klasifikācijas izmaiņas un kritika
Iepriekšējās valstu grupas, kas balstījās uz iekšzemes kopproduktu (IKP) pēc pirktspējas paritātes (PPP) uz vienu iedzīvotāju, tika pārskatītas un aizstātas ar klasifikācijām, kas vairāk akcentē ienākumus un cilvēka attīstību — piemēram, nacionālā ienākuma rādītājiem pēc PPP uz vienu iedzīvotāju. Lielākais mērķis bija pāriet no tīri ekonomiska uz plašāku, cilvēku labklājību raksturojošu pieeju.
Jāņem vērā arī HDI ierobežojumi: tas apkopo vairākus attīstības aspektus vienā skaitlī un tāpēc neatspoguļo nevienlīdzību, dzimumu atšķirības, vidi vai daudzdimensionālus nabadzības aspektus. Lai labāk analizētu šos jautājumus, UNDP un citi pētījumi izmanto papildu rādītājus, piemēram, Inequality-adjusted HDI (IHDI), Gender Inequality Index (GII) un Multidimensional Poverty Index (MPI).
Galvenie novērojumi 2011. gada ziņojumā
Ziņojums norādīja uz būtiskām izmaiņām atsevišķu valstu HDI rādītājos. Piemēram, valsts ar vislielāko kopējo HDI samazinājumu kopš 1998. gada bija Zimbabve — no 0,514 1998. gadā līdz 0,140 2010. gadā, ko ietekmēja politiskā un ekonomiskā krīze. Tāpat ziņojums seko tendencēm īsākā laika periodā; kopš 2009. gada lielākais samazinājums tika reģistrēts Kaboverdei — par 0,170.
Statistika par iedzīvotāju sadalījumu pēc kategorijām rāda, ka vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju (aptuveni 51%) dzīvo valstīs ar "vidēju cilvēka attīstību", kamēr mazāk nekā piektā daļa (ap 18%) dzīvo valstīs ar "zemu cilvēka attīstību". Mazāk nekā trešdaļa pasaules iedzīvotāju (apmēram 30%) dzīvo valstīs ar "augstu" vai "ļoti augstu" cilvēka attīstību.
Šis saraksts un ziņojums sniedz vērtīgu pārskatu par globālo attīstību, taču interpretējot rezultātus, ir svarīgi ņemt vērā metodes ierobežojumus, datu kvalitāti un kontekstu — sociālekonomiskos, politiskos un vides faktorus, kas var ietekmēt valstu HDI rādītājus.
.svg.png)

Pasaules karte, kurā norādītas tautas attīstības indeksa kategorijas pa valstīm (pamatojoties uz 2015. un 2016. gada datiem, publicēti 2017. gada 21. martā). Ļoti augsts Augsts Vidēji zems Dati nav pieejami


Pasaules karte, kurā norādīts tautas attīstības indekss (pamatojoties uz 2015. un 2016. gada datiem, publicēti 2017. gada 21. martā). 0,900 un vairāk 0,850-0,899 0,800-0,849 0,750-0,799 0,700-0,749 0.650–0.699 0.600–0.649 0.550–0.599 0.500–0.549 0.450–0.499 0,400-0,449 0,350-0,399 0,349 un mazāk Dati nav pieejami
= pieaugums.
= stabils.
= samazinājums.
Ļoti augsta tautas attīstība
|
|
Augsta tautas attīstība
|
|
Vidēja cilvēka attīstība
|
|
Zema cilvēkresursu attīstība
|
|
Valstu saraksts pēc kontinenta
Āfrika
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Asia
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Eiropa
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Ziemeļamerika un Karību jūras reģions
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Dienvidamerika
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Okeānija
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Valstu saraksts pēc ārpus kontinentālā reģiona
Arābu līga
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Nāciju Sadraudzība
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Austrumāzija un Klusā okeāna reģions
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
Eiropas Savienība
10 augstākie HDI
| 10 zemākie HDI
|
HDI pēc reģioniem un grupām
|
Valstis, kas nav iekļautas jaunākajā ziņojumā
ANO dalībvalstis (jaunākie UNDP dati)
Gads | Valsts | HDI | Rangs | Avots: | |
Publikācija | Dati | ||||
Ļoti augsta tautas attīstība | |||||
2009 | 2008 | 0.961 | 21 | ||
2009 | 2008 | 0.956 | 25 | ||
Augsta tautas attīstība | |||||
2009 | 2008 |
| 0.738 | 155 | |
2009 | 2008 | 0.733 | 156 | ||
2009 | 2008 | 0.721 | 164 | ||
2009 | 2008 | 0.711 | 168 | ||
Zema cilvēkresursu attīstība | |||||
2009 | 2008 | 0.364 | 229 |
Piezīme: 2009. gada publikācijā izmantota vecā HDI formula
Valstis, kas nav ANO dalībvalstis (jaunākie UNDP dati)
Gads | Valsts vai teritorija | HDI | Rangs | Avots: | |
Publikācija | Dati | ||||
Augsta tautas attīstība | |||||
NAV PIEMĒROJAMS | 2016 | 0.739 | NAV PIEMĒROJAMS |
Dalībvalstis, kas nav ANO dalībvalstis (nav aprēķinājusi ANO Attīstības programma)
Gads | Valsts vai teritorija | HDI | Rangs | Avots: | |
Publikācija | Dati | ||||
Ļoti augsta tautas attīstība | |||||
2017 | 2015 |
| 0.905 | 17 | |
2017 | 2015 | 0.885 | 27 | ||
2017 | 2015 | 0.845 | 40 | ||
2012 | 2010 |
| 0.822 | 39 | |
2012 | 2010 |
| 0.813 | 41 | |
2009 | 2008 | 0.985 | 2 | ||
2009 | 2008 |
| 0.983 | 4 | |
2009 | 2008 | 0.981 | 7 | ||
2009 | 2008 |
| 0.975 | 9 | |
2009 | 2008 | 0.961 | 20 | ||
2009 | 2008 | 0.958 | 23 | ||
2009 | 2008 | 0.950 | 33 | ||
2009 | 2008 | 0.950 | 34 | ||
2009 | 2008 | 0.945 | 35 | ||
2009 | 2008 | 0.933 | 43 | ||
2009 | 2008 |
| 0.908 | 49 | |
2009 | 2008 | 0.901 | 54 | ||
Augsta tautas attīstība | |||||
2012 | 2010 |
| 0.789 | 51 | |
2012 | 2010 |
| 0.763 | 65 | |
2012 | 2010 |
| 0.762 | 66 | |
2012 | 2010 | 0.750 | 72 | ||
2012 | 2010 | 0.739 | 76 | ||
2012 | 2010 |
| 0.737 | 77 | |
2012 | 2010 | Saint Martin | 0.702 | n/a | |
2009 | 2008 |
| 0.894 | 59 | |
2009 | 2008 |
| 0.875 | 71 | |
2009 | 2008 | 0.873 | 72 | ||
2009 | 2008 | 0.869 | 76 | ||
2009 | 2008 |
| 0.865 | 79 | |
2009 | 2008 |
| 0.829 | 101 | |
2009 | 2008 |
| 0.827 | 103 | |
2009 | 2008 |
| 0.821 | 106 | |
Vidēja cilvēka attīstība | |||||
2012 | 2010 | 0.688 | n/a | ||
2012 | 2010 |
| 0.653 | 104 | |
2009 | 2008 | 0.797 | 125 | ||
2009 | 2008 |
| 0.794 | 129 | |
2009 | 2008 |
| 0.750 | 149 |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tautas attīstības indekss (HDI)?
A: Cilvēka attīstības indekss (HDI) ir salīdzinošs dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa rādītājs pasaules valstīs. To izmanto, lai noteiktu, vai valsts ir attīstīta, jaunattīstības vai mazattīstīta valsts, kā arī lai novērtētu ekonomikas politikas ietekmi uz dzīves kvalitāti.
J: Kas izstrādāja HDI?
A: 1990. gadā HDI izstrādāja Pakistānas ekonomists Mahbub ul Haq un Indijas ekonomists Amartya Sen.
Jautājums: Cik valstu ir iekļautas šajā sarakstā?
A: Šajā sarakstā ir iekļautas 187 ANO dalībvalstis (no 193), kā arī Honkonga (Ķīnas Tautas Republika) un Palestīnas teritorijas; 6 ANO dalībvalstis nav iekļautas, jo nav pietiekamu datu.
Jautājums: Kā valstis tiek iedalītas kategorijās pēc to HDI?
A: Valstis iedala četrās plašās tautas attīstības kategorijās: Ļoti augsta tautas attīstība (66 valstis), augsta tautas attīstība (53 valstis), vidēja tautas attīstība (37 valstis) un zema tautas attīstība (36 valstis).
J: Ko pirms 2007. gada sauca par "augstu tautas attīstību"?
A: Pirms 2007. gada par "augstu cilvēkresursu attīstību" tika dēvētas attīstītās valstis, bet visas pārējās kategorijas tika grupētas jaunattīstības valstīs.
J: Kāds rādītājs ir aizstājis IKP uz vienu iedzīvotāju, lai iedalītu valstis kategorijās?
A.: Sākotnējā "augsta cilvēkresursu attīstība" kategorija 2007. gada ziņojumā ir sadalīta divās kategorijās, kā minēts iepriekš. Dažas vecākas grupas, kas tika svītrotas, tika veidotas, pamatojoties uz iekšzemes kopproduktu (IKP) pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju, un tās tika aizstātas ar citu indeksu, kura pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI) pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju.