Šajā rakstā ir uzskaitītas valstis pa kontinentiem, norādot to galvaspilsētas.

Tiek izmantotas vairākas kontinentu klasifikācijas sistēmas. Pirmā kontinentu sistēma ir septiņu kontinentu sistēma, kurā ietilpst Eiropa, Āzija, Āfrika, Okeānija/Austrālija, Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Antarktika.

Sešu kontinentu sistēma būtībā ir tāda pati kā septiņu kontinentu sistēma, vienīgā atšķirība ir tā, ka divi kontinenti ir apvienoti. Pastāv divas sešu kontinentu sistēmas versijas: vienā ir apvienota Eiropa un Āzija, izveidojot Eirāziju, bet otrā ir apvienota Ziemeļamerika un Dienvidamerika, izveidojot Ameriku.

Piecu kontinentu sistēma attiecas uz Eirāziju un Ameriku kopā, visi pārējie kontinenti paliek nemainīgi.

Visbeidzot, četru kontinentu sistēma ir tāda pati kā iepriekš, taču Āfrika pievienojas Eirāzijai, kļūstot par Afroeirāziju, atstājot tikai Okeāniju un Antarktīdu kā atsevišķus kontinentus.

Vienīgais mainīgais lielums šajās sistēmās ir Antarktīda. Tā kā Antarktikā nav pastāvīgu iedzīvotāju, tā nereti tiek svītrota no šīm klasifikācijas sistēmām.

Visbiežāk izmantotā sistēma dažādās valstīs atšķiras.

Nav vispārpieņemtas atbildes uz jautājumu, cik patiesībā ir pasaules valstu. Minimālā atbilde ir 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis. Tomēr ir vēl daudz vairāk konstitucionālo, de facto un pašpasludināto neatkarīgo valstu, kuras parasti pievieno šim sarakstam. Turklāt vārda "valsts" definīcijā ietilpst arī daži ļoti autonomi pirmā līmeņa administratīvie iedalījumi.

Turpmāk sniegtajā sarakstā ir ievērota septiņu kontinentu sistēma, un, ja nav norādīts citādi, tajā galvenokārt iekļautas tikai ANO dalībvalstis.

Papildinformācija par kontinentu klasifikācijām

Kā minēts, pastāv vairākas pieejas, kā sadalīt Zemes sauszemes teritorijas kontinentos. Galvenās variācijas:

  • Septiņu kontinentu modelis: tradicionālais un visbiežāk lietotais modelis — Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Okeānija/Austrālija un Antarktika.
  • Sešu kontinentu modeļi: viens variants apvieno Eiropu un Āziju par Eirāziju, otrs apvieno Ziemeļameriku un Dienvidameriku par Ameriku.
  • Piecu kontinentu modelis: apvieno gan Eirāziju, gan Ameriku vienā kontinentā, saglabājot pārējos trīs (Āfrika, Okeānija, Antarktika).
  • Četru kontinentu modelis: vēl vairāk sapludina — Āfrika dažkārt tiek pievienota Eirāzijai (rezultāts dažkārt dēvēts par Afroeirāziju), atstājot Okeāniju un Antarktīdu atsevišķi.

Izvēle starp šīm pieejām ietekmē gan kartogrāfiskus attēlojumus, gan statistikas un izglītības materiālu saturu; nav "pareizākā" varianta — svarīgi norādīt, kuru sistēmu lieto.

Cik ir pasaules valstis — skaitļi un kategorijas

Oficiālais ANO dalībvalstu skaits: 193. Papildus tām ANO statūtos ir arī divas novērotājvalstis — Svētā Krēsla (Vatikāns) un Palestīna — tāpēc bieži sastopamais skaitlis, ko izmanto plašsaziņas līdzekļi un daudzi saraksti, ir 195.

Bez šīm ir arī vairākas teritorijas un valdības, kuras funkcionē praktiski kā neatkarīgas valstis, taču kuru starptautiskā atzīšana ir ierobežota vai pretrunīga. Starp pazīstamākajiem piemēriem:

  • Taiwana (Oficiāli: Ķīnas Republika) — faktiska neatkarība, ierobežota diplomātiskā atzīšana.
  • Kosova — atzīta daudzu valstu, bet ne vispārēji ANO locekļu.
  • Rietumsahāra (Saharaui Arābu Demokrātiskā Republika) — daļēji atzīta; reģions ar pretenzijām.
  • Severo Kipra, Abhāzija, Dienvidosetija, Transnistrija, Artsaks (Nagorno-Karabakh), Somālilenda — piemēri faktiski pastāvošām entitātēm ar ierobežotu vai lokālu atzīšanu.

Atsevišķi saraksti iekļauj arī ārvalstu teritorijas un atkarīgās zemes (piemēram, Puerto Riko, Bermudu salas, Francijas aizjūras teritorijas, Greenland u.c.), kas palielina kopējo "teritoriju skaitu" atkarībā no definīcijas.

Kā tiek noteiktas galvaspilsētas — bieži sastopamie īpašie gadījumi

Termins galvaspilsēta parasti nozīmē pilsētu, kur atrodas valsts valdība vai tās oficiālās institūcijas. Tomēr praksē pastāv daudz izņēmumu:

  • Vairākas galvaspilsētas vienā valstī: Dienvidāfrikai ir trīs oficiālas galvaspilsētas — Pretorija (izpildvaras), Keiptauna (likumdošanas) un Blumfenteina (tiesu); šāds risinājums dažkārt radušās vēsturisku vai politisku apsvērumu dēļ.
  • Konstitucionālā un faktiskā galvaspilsēta: Nīderlandei konstitucionālā galvaspilsēta ir Amsterdama, taču valdības un iestāžu centrs atrodas Hāgā (Den Haag).
  • Legislācijas un administratīvas funkcijas sadalītas: Bolīvija oficiāli vienlaikus min Sucre un La Pazu (Sucre — konstitucionālā, La Paz — valdības sēdes vieta). Tanzānijā Dodoma ir oficiālā galvaspilsēta, bet daļa valdības funkciju vēl atrodas Dāras Salamā (Dar es Salaam).
  • Pārvietotas galvaspilsētas: dažas valstis ir pārcēlušas galvaspilsētas (piem., Mjanma — Naypyidaw; Kazahstāna — Astana), kas prasa laiku, līdz visas institūcijas pilnībā pārvietojas.
  • Galvaspilsēta nav lielākā pilsēta: daudzās valstīs galvaspilsēta nav arī ekonomiski vai iedzīvotāju ziņā lielākā pilsēta (piemēri: Austrālija — Kanbera vs Sidneja; ASV — Vašingtona pret Ņujorku; Kanāda — Otava pret Toronto; Turcija — Ankara pret Stambulu).

Transkontinentālas valstis un autonomās/atkarīgās teritorijas

Dažas valstis atrodas vairāk nekā vienā kontinentā vai tām pieder teritorijas citos kontinentos. Piemēri un svarīgi aspekti:

  • Transkontinentālas valstis: Krievija, Turcija, Kazahstāna, Āzerbaidžāna un Gruzija atrodas gan Eiropā, gan Āzijā; Ēģipte lielākoties atrodas Āfrikā, bet Sinaja pussala ir Āzijā.
  • Autonomas un atkarīgās teritorijas: daudziem suverēniem valstīm ir ārvalstu teritorijas (piem., Francijas aizjūras departamenti, Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas, ASV teritorijas, Dānijas Grenlande un Fēru salas). Šīs teritorijas bieži tiek uzskaitītas atsevišķi atkarībā no saraksta mērķa.

Antarktika — īpašs statuss

Antarktika atšķiras no pārējiem kontinentiem: tai nav pastāvīgu iedzīvotāju un tās statuss tiek regulēts ar Antarktikas līgumu (Antarctic Treaty), kurā ierobežota militāra, suverenitātes pretenciozu darbība un tiek veicināta zinātniskā sadarbība. Tāpēc Antarktika bieži netiek iekļauta valstu sarakstos kā "valsts" vai tiek izdalīta īpašā kategorijā.

Kā izmantot šo sarakstu un kur meklēt papildus informāciju

Šajā rakstā turpmāk iekļautais saraksts seko septiņu kontinentu klasifikācijai un galvenokārt ietver ANO dalībvalstis. Tomēr atcerieties:

  • Ja jums nepieciešams plašāks vai stingrāks skaitlis (piem., 195), pievienojiet ANO novērotājus.
  • Ja vēlaties iekļaut faktiski neatkarīgās vai de facto valstis, pievienojiet tās kā atsevišķu kategoriju ar norādi par to atzīšanu.
  • Ja izmantojat sarakstu akadēmiskai vai oficiālai lietošanai, precizējiet izmantoto definīciju (piem., "ANO dalībvalstis", "starptautiski atzītas valstis", "iekļaujot de facto valstis" u.tml.).

Atgādinājums: politiskās robežas, valstu atzīšana un oficiālās galvaspilsētas var mainīties. Pirms izmantošanas oficiālos dokumentos vai skolēnu mācību materiālos ieteicams pārbaudīt datus no uzticama, aktuāla avota.