Valstu saraksts pēc kontinentiem

Āfrika

Āfrika ir otrais lielākais un otrais visvairāk apdzīvotais kontinents pasaulē. Tās platība ir aptuveni 30,3 miljoni kvadrātkilometru (11,7 miljoni kvadrātjūdžu), ieskaitot blakus esošās salas, un tā aizņem 6 % no Zemes kopējās platības un 20 % no sauszemes platības, veidojot aptuveni piekto daļu no pasaules sauszemes. Ar 1,3 miljardiem iedzīvotāju (2018. gadā - 1,3 miljardi) tā veido aptuveni 16 % no pasaules iedzīvotāju skaita. To ieskauj lielas ūdens platības. Āfrikā ir 54 pilnībā atzītas un neatkarīgas valstis, un tajā dzīvo 14,7 % (1,216 miljardi) pasaules iedzīvotāju. Tiek uzskatīts, ka tas ir kontinents, kurā attīstījās pirmie cilvēki.

1. Alžīrija - Alžīra
2. Angola - Luanda
3. Benina - Porto Novo, Kotonū
4. Botsvāna - Gaborone
5. Burkinafaso - Vagadugu
6. Burundi - Gitega
7. Kamerūna (rakstīts arī Kamerūna) - Jaundē
8. Kaboverde - Praia
9. Centrālāfrikas Republika - Bangi
10. Čada (Tchad) - N'Džamena
11. Komoru salas - Moroni
12. Kongo Republika - Brazaville
13. Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira) - Kinšasa
14. Kotdivuāra (Kotdivuāra) - Jamusukro
15. Džibutija - Džibutija
16. Ēģipte (Misra) - Kaira
17. Ekvatoriālā Gvineja - Malabo
18. Eritreja - Asmara
19. Etiopija (Abesīnija) - Adisabebā
20. Gabona - Librevilla
21. Gambija - Bandžula
22. Gana - Akra
23. Gvineja - Konakri
24. Gvineja-Bisava - Bisava
25. Kenija - Nairobi
26. Lesoto - Maseru
27. Libērija - Monrovija
28. Lībija - Tripoli
29. Madagaskara - Antananarivo
30. Malāvija - Lilongve
31. Mali - Bamako
32. Mauritānija - Nuakšota
33. Maurīcija - Portluisa
34. Maroka (Al Magrib) - Rabata
35. Mozambika - Maputo
36. Namībija - Windhoek
37. Nigēra - Niamejā
38. Nigērija - Abudža
39. Ruanda - Kigali
40. Santome un Prinsipi - Santome un Prinsipi
41. Senegāla - Dakara
42. Seišelu salas - Viktorija, Seišelu salas
43. Sjerraleone - Frītauna
44. Somālija - Mogadiša
45. Dienvidāfrika - Pretorija
46. Dienvidsudāna - Džuba
47. Sudāna - Hartūma
48. Svazilenda (Eswatini) - Mbabane
49. Tanzānija - Dodoma
50. Togo - Lome
51. Tunisija - Tunisija
52. Uganda - Kampala
53. Rietumsahāra - El Aaiún (strīdīgs)
54. Zambija - Lusaka
55. Zimbabve - Harare

Antarktīda

Antarktīda ir Zemes dienvidākais kontinents. Tajā atrodas ģeogrāfiskais Dienvidpols, un tā atrodas dienvidu puslodes Antarktikas reģionā, gandrīz pilnībā uz dienvidiem no Antarktikas loka. To ieskauj Dienvidu okeāns. Ar 14 000 000 kvadrātkilometru (5 400 000 kvadrātjūdžu) platību tas ir piektais lielākais kontinents. Salīdzinājumam: Antarktika ir gandrīz divreiz lielāka par Austrāliju.

Aptuveni 98% Antarktīdas teritorijas klāj ledus. Tomēr ir liela daļa, kur ledus nesedz sauszemi, proti, ledus šelfi. Ledus klāj svarīgas ģeogrāfiskas īpatnības. Milzīgo Vostokas ezeru ledus klāj jau vismaz 15 miljonus gadu. Tur ir milzīga ieplaka un milzīga kalnu grēda, kas pašlaik ir nosegtas.

Āzija

Āzija ir lielākais un visblīvāk apdzīvotais kontinents, kas ir viens no septiņu kontinentu sistēmas kontinentiem. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem Āzijā ir četrdesmit astoņas valstis, kā arī daudzi citi ļoti autonomi reģioni un strīdīgi apgabali, kurus bieži vien uzskata par atsevišķām valstīm.

1. Afganistāna - Kabula
2. Armēnija - Erevāna
3. Azerbaidžāna - Baku
4. Bahreina - Manāma
5. Bangladeša (বাংলাদেশ) - Dhaka (ঢাকা)
6. Butāna - Thimphu
7. Bruneja - Bandar Seri Begavana
8. Kambodža (Kampučija) - Pnompeņa
9. Ķīna - Pekina
10. Austrumtimora (Austrumtimora) - Dili
11. Gruzija - Tbilisi
12. Indija - Ņūdeli
13. Indonēzija - Džakarta
14. Irāna - Teherāna
15. Irāka - Bagdāde
16. Izraēla - Jeruzaleme
17. Japāna - Tokija
18. Jordānija (Al Urdun) - Ammāna
19. Kazahstāna - nursultan
20. Kuveita - Kuveitas pilsēta
21. Kirgizstāna - Biškeka
22. Laosa - Vientiane
23. Libāna (Lubāna) - Beirūta
24. Malaizija - Kualalumpura
25. Maldīvu salas - Malē
26. Mongolija - Ulanbatora
27. Mjanma (Birma) - Naypyidaw
28. Nepāla - Katmandu
29. Ziemeļkoreja - Phenjana
30. Omāna - Maskata
31. Pakistāna - Islamabada
32. Filipīnas - Manila
33. Katara - Doha
34. Krievija - Maskava (Krievija ģeogrāfiski ir Āzijas daļa, bet politiski tā ir Eiropas daļa).
35. Saūda Arābija - Rijāda
36. Singapūra - Singapūra
37. Dienvidkoreja - Seula
38. Šrilanka - Šri Džajavadardenapura Kotte (administratīvā), Kolombo (komerciālā)
39. Sīrija - Damaska
40. Tadžikistāna - Dušanbe
41. Taizeme (Muang Thai) - Bangkoka
42. Turcija - Ankara
43. Turkmenistāna - Aşgabat
44. Taivāna - Taipejā
45. Apvienotie Arābu Emirāti - Abū Dabī
46. Uzbekistāna - Taškenta
47. Vjetnama - Hanojā
48. Jemena - Sana

Oficiālas robežas starp Eiropu un Āziju nav, tomēr Apvienoto Nāciju Organizācija Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju uzskata par Āzijas daļu.

Taivāna nav Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle, jo pastāv strīds ar Ķīnas Tautas Republiku.

Eiropa

Eiropa ir otrais mazākais kontinents, bet trešais visvairāk apdzīvotais. Tas ir kontinents vienā no septiņu kontinentu sistēmām un septiņu kontinentu sistēmā. Citās sistēmās tā ir daļa no Āzijas, Eirāzijas vai Eurafāzijas. Turpmāk ir uzskaitītas pilnībā suverēnas vai de facto valstis, kas neapstrīdami vai nu pilnībā, vai daļēji atrodas Eiropā. Šīs 49 valstis ir šādas:

1. Albānija (Shqipëria) - Tirāna
2. Andora - Andora la Vella
3. Austrija (Österreich) - Vīne
4. Baltkrievija (Беларусь) - Minska
5. Beļģija (holandiešu: België, franču: Belgique, vācu: Belgien) - Brisele
6. Bosnija un Hercegovina (Bosna un Hercegovina) - Sarajeva
7. Bulgārija (Bulgārija) - Sofija
8. Horvātija (Hrvatska) - Zagreba
9. Kipra (Κύπρος) - Nikosija
10. Čehija (Čehijas Republika) - Prāga
11. Dānija (Dānija) - Kopenhāgena
12. Igaunija (Eesti) - Tallina
13. Somija (Suomi) - Helsinki
14. Francija - Parīze
15. Gruzija - Tbilisi
16. Vācija (Vācija) - Berlīne
17. Grieķija (Ελλάδα) - Atēnas
18. Ungārija (Magyarország) - Budapešta
19. Islande** (sala) - Reikjavīka
20. Īrijas Republika (Éire) - Dublina
21. Itālija (Itālija) - Roma
22. Kazahstāna - nursultan
23. Kosova** - Priština
24. Latvija - Rīga
25. Lihtenšteina - Vaducs
26. Lietuva (Lietuva) - Viļņa
27. Luksemburga - Luksemburgas pilsēta
28. Ziemeļmaķedonija (Македонија) - Skopje
29. Malta - Valleta
30. Moldova - Kišiņeva
31. Monako - Montekarlo kvartāls
32. Melnkalne (Crna Gora, Црна Гора) - Podgorica
33. Nīderlande (Nederland) - Amsterdama (galvaspilsēta), Hāga (valdība)
34. Norvēģija (Norge) - Oslo
35. Polija (Polska) - Varšava
36. Portugāle - Lisabona
37. Rumānija - Bukareste
38. Krievija** Maskava (Eiropa līdz Urālu kalniem; Āzija: pārējā daļa līdz Vladivostokai)
39. Sanmarīno - Sanmarīno
40. Serbija (Србија) - Belgrada
41. Slovākija (Slovensko) - Bratislava
42. Slovēnija (Slovenija) - Ļubļana
43. Spānija (Spānija) - Madride
44. Zviedrija (Sverige) - Stokholma
45. Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, romāņu: Svizra) - Berne
46. Turcija - Ankara
47. Ukraina (Україна) - Kijeva vai Kijeva
48. Apvienotā Karaliste - Londona
49. Vatikāns** (itāļu: Città del Vaticano, latīņu: Civitas Vaticana) - Vatikāns

Starp Eiropu un Āziju nav oficiālas robežas, tāpēc dažu valstu kontinentālais statuss bieži tiek apstrīdēts. Tomēr Apvienoto Nāciju Organizācija Krieviju uzskata par Eiropas valsti. Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju ANO uzskata par Āzijas daļu.

Kosova ir ļoti atzīta strīdus teritorija ar faktisku neatkarību.

Islande atrodas uz Eiropas un Ziemeļamerikas tektoniskajām plāksnēm. Rietumu puse atrodas Ziemeļamerikā, bet austrumu puse - uz Eiropas tektoniskās plāksnes.

Vatikāna Pilsētvalsts ir ANO novērotājvalsts, nevis ANO dalībvalsts.

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents un ceturtais visvairāk apdzīvotais. Tas ir kontinents 7 kontinentu sistēmā, kurā ietilpst 23 valstis un 22 atkarīgās teritorijas:

1. Antigva un Barbuda - St. John's
2. Angilja - ieleja (Apvienotās Karalistes teritorija)
3. Aruba - Oranjestada (Nīderlandes Karalistes sastāvā esošā valsts)
4. Bahamu salas - Nassau
5. Barbadosa - Bridžtauna
6. Beliza - Belmopāna ( Centrālamerika)
7. Bermudu salas - Hamiltona (Apvienotās Karalistes teritorija)
8. Bonaire - daļa no Nīderlandes
9. Britu Virdžīnu salas - Road Town (Apvienotās Karalistes teritorija)
10. Kanāda - Otava
11. Kaimanu salas - Džordžtauna (Apvienotās Karalistes teritorija)
12. Klipertonas sala - (Francijas teritorija)
13. Kostarika - Sanhosē ( Centrālamerika)
14. Kuba - Havana
15. Kirasao - Willemstad (Nīderlandes Karalistes sastāvā esošā valsts)
16. Dominika - Roseau
17. Dominikānas Republika (Republica Dominicana) - Santo Domingo
18. Salvadora - San Salvador ( Centrālamerika)
19. Grenlande - Nuuka (Dānijas teritorija)
20. Grenāda - St George's
21. Gvadelupa - (Francijas teritorija)
22. Gvatemala - Gvatemala
23. Haiti - Port-au-Prince
24. Hondurasa - Tegucigalpa ( Centrālamerika)
25. Jamaika - Kingstona
26. Martinika - Fort-de-Fransas līcis (Francijas teritorija)
27. Meksika - Mehiko
28. Montserrata - Plymouth, Brades, Little Bay (Apvienotās Karalistes teritorija)
29. Navasas sala - Vašingtona, D.C. (ASV teritorija)
30. Nikaragva - Managva ( Centrālamerika)
31. Panama (Panama) - Panama City ( Centrālamerika)
32. Puertoriko - Sanhuana (ASV teritorija)
33. Saba - Dibuļa (Nīderlandes teritorija)
34. Senbartelmī - Gustavia (Francijas teritorija)
35. Sentkitsa un Nevisa - Basseterre
36. Sentlūsija - Kastrija
37. Senmartēna - Marigo (Francijas teritorija)
38. Senpjēra un Mikelona - Senpjēra (Francijas teritorija)
39. Sentvinsenta un Grenadīnas - Kingstauna
40. Sint Eustatius - Oranjestada (Nīderlandes teritorija)
41. Sintmartena - Philipsburg (Nīderlandes Karalistes sastāvā esošā valsts)
42. Trinidāda un Tobāgo - Port of Spain
43. Tērksas un Kaikosas salas - Kokburnas pilsēta (Britu aizjūras teritorija)
44. Amerikas Savienotās Valstis - Washington, District of Columbia
45. ASV Virdžīnu salas - Charlotte Amalie (ASV teritorija)

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir ceturtais lielākais kontinents un piektais apdzīvotākais. Tas ir kontinents septiņu kontinentu sistēmā. Citās sistēmās tā ir daļa no Amerikas. Tai pieder šādas 12 valstis un 3 atkarīgās teritorijas:

1. Argentīna - Buenosairesa
2. Bolīvija - Sucré
3. Brazīlija (Brazīlija) - Brasilia
4. Čīle - Santjago
5. Kolumbija - Bogota
6. Ekvadora - Kito
7. Folklendu salas - Stenlija (Apvienotās Karalistes teritorija)
8. Franču Gviāna - Kajēna (Francijas teritorija)
9. Gajāna - Džordžtauna
10. Paragvaja - Asunsjona
11. Peru - Lima
12. Dienviddžordžija un Dienvidsendvičas salas - (Apvienotās Karalistes teritorija)
13. Surinama - Paramaribo
14. Urugvaja - Montevideo
15. Venecuēla - Karakasa

Okeānija

Austrālijas un Klusā okeāna reģiona valstu apzīmēšanai tiek lietoti vairāki termini. Parasti priekšroka tiek dota terminam Okeānija, un šo terminu lieto arī Apvienoto Nāciju Organizācija. Termins Klusā okeāna salas parasti neietver Jaunzēlandes salas un Austrālijas kontinentu. Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji maori ir polinēzieši.

Vēsturiski šo reģionu sauca par Austrālaziju. Šis termins vairāk pamatojas uz dabas vēsturi (ģeoloģiju un ģeogrāfiju), nevis uz politiku. Ar šo terminu apzīmē Austrāliju, Jaunzēlandi un visu Jaungvineju, kā arī tās salas, kas ir ģeoloģiski saistītas.

Tālāk ir uzskaitītas valstis (kopā 14) saskaņā ar ANO klasifikāciju:

1. Austrālija - Kanbera
2. Mikronēzijas Federatīvās Valstis - Palikira
3. Fidži - Suva
4. Kiribati - Dienvidtarava
5. Māršala salas - Majuro
6. Nauru - nav galvaspilsētas; lielākā pilsēta ir Yaren
7. Jaunzēlande - Velingtona
8. Palau - Melekeoka
9. Papua-Jaungvineja - Port Moresbijs
10. Samoa - Apia
11. Zālamana salas - Honiara
12. Tonga - Nuku'alofa
13. Tuvalu - Funafuti
14. Vanuatu - Port Vila

Austrālazija nav politiski noteikts reģions. Tas ir dabisks salu reģions, ko raksturo ģeoloģija, ģeogrāfija, botānika un zooloģija. Tā ir arī ekozona.

1. Austrālija
2. Flores
3. Lombokas
4. Melanēzija
5. Jaunā Kaledonija
6. Jaunā Gvineja
7. Sulavesi
8. Sumbawa
9. Timora